Rīgas pilsēta saņem netaisnīgu daļu no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL).
Pēc nodokļu ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju - 382 lati - Rīgas pilsēta Latvijā ierindojas 11.vietā. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā galvaspilsēta iemaksā 60% jeb 46,5 miljonus latu, kas ir 16,8% no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem, uzsvēra Aksenoks.
Pēc Rīgas mēra aprēķiniem, pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kopā ar pašvaldībām piešķirto ES finansējumu ieņēmumi uz vienu galvaspilsētas iedzīvotāju esot 334 lati. Salīdzinot šos rādītājus ar vidējo valstī - 488 latiem vai arī vidējo rādītāju pārējās pašvaldībās - 561 latu, redzama netaisnīga ES naudas sadale, stāstīja Aksenoks.
No ES fondiem gadā viens rīdzinieks saņemot 16 latus, pārējās pašvaldībās - vidēji 283 latus, savukārt visā valstī - vidēji 198 latus, norādīja Rīgas mērs.
Pēc Aksenoka sniegtajiem datiem, visvairāk nodokļu ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju esot Garkalnes pagastā - 507 lati, bet pašā nabadzīgākajā pašvaldībā - 216 lati.
"ES rekomendācijās norādīts, ka Rīgai jāpiešķir lielāks finansējums," uzsvēra Aksenoks.
Kā ziņots, ES papildu atbalstu infrastruktūras projektu īstenošanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ierosina novirzīt ne tikai lielajām pilsētām, bet arī 18 rajonu centriem, tādējādi veicinot līdzsvarotu visas valsts attīstību.
Kopumā pilsētu izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2007.-2013.gadā būs pieejami 289 miljoni eiro (203,11 miljoni latu).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) norāda, ka RAPLM, plānojot ES finansējuma sadali, vēlas veicināt policentrisku valsts attīstību, nostiprinot pilsētas kā nozīmīgus reģionu un visas valsts attīstības virzītājspēkus, vienlaikus sekmējot to sasniedzamību un sadarbību ar apkārtējām lauku teritorijām.
Lai gan Eiropas Komisija bija ieteikusi pilsētvides attīstības programmā atbalstu sniegt tikai atsevišķiem spēcīgākajiem attīstības centriem, RAPLM uzskata, ka papildu ES fondu līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai nepieciešams arī pārējo rajonu centru pilsētu konkurētspējas palielināšanai. Kā vienu no būtiskākajiem argumentiem ES atbalsta novirzīšanai gan nacionālajiem, gan reģionālajiem attīstības centriem RAPLM uzsver paredzētā atbalsta efektivitāti un ekonomisko atdevi - ar ierobežotiem resursiem būs iespējams aptvert plašu mērķauditoriju.
Nacionālās nozīmes attīstības centru - Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils - infrastruktūras projektu īstenošanai RAPLM ierosina novirzīt 235 miljonus eiro (165,16 miljonus latu) ES fondu līdzekļu.
Pilsētas, sagatavojot priekšlikumus šī līdzfinansējuma izmantošanai, lielākoties ES līdzekļus paredz ieguldīt uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai, kā arī pilsētvides attīstībai.