Al Jazeera vaino Latviju pārmērīgā mežu izciršanā

Telekanāls izmeklēšanas rezultātus demonstrējis reportāžā ar nosaukumu "Latvijas koksnes māns". Kopumā situāciju Latvijas mežos raksturota kā dramatiska, apšaubot pamatojumu koksnes iekļaušanu starp atjaunojamiem resursiem.Reportāžā demonstrēts fragments no Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona uzrunas nesen Londonā notikušās Baltijas, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas sanāksmes, kurā britu premjers slavē Latvijas neskarto dabu un videi draudzīgu biznesa ideju perspektīvu."Tomēr Lielbritānijas apetīte pēc Latvijas koksnes liek apšaubīt šo britu entuziasmu," norāda telekanāls, kā piemēru minot faktu, ka trešdaļa no Latvijas kokmateriālu produkcijas tiek eksportēta uz Lielbritāniju.Pagājušajā gadā Latvijas kokmateriālu eksporta apjoms pieaudzis par 53%. Latvijas kokmateriāli izmantoti pat Londonas olimpiskā stadiona būvēšanā, vēsta "Al Jazeera".Latvijas Universitātes bioloģijas profesors Guntis Brūmelis telekanālam stāsta par Latvijas mežiem, kuros sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, turklāt Rietumeiropā apdraudēto dzīvnieku sarakstos iekļautie lūši un vilki.Demonstrējot mežu izciršanu, "Al Jazeera" norāda, ka attiecīgie meži ir valsts īpašumus, kurus pārvalda valsts AS "Latvijas valsts meži".Trešā daļa no kokmateriāliem tiek eksportēta uz Lielbritāniju, kur tie saņem nevalstiskās labdarības organizācijas Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikātu. FSC iestājas par mežu atjaunošanu un savu sertifikātu piešķir tikai tādiem materiāliem, kuru ražotāji garantē, ka koksne iegūta, rūpējoties par resursu atjaunošanu.Pircējs, iegādājoties papīru vai koka izstrādājumus ar marķējumu FSC, ir pārliecināts, ka neveicina mežu iznīcināšanu.Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klaus uzskata, ka "FSC ir mārketinga līdzeklis un nekas cits"."Taču Latvijas mežu izciršana notiek daudz lielākā apjomā nekā to atjaunošana, un Lielbritānijā [Latvijas kokmateriāli] tiek pārdoti ar FSC marķējumu," norāda "Al Jazeera", fonā demonstrējot koku zāģēšanas ainas. "Koks, kas ir audzis vairāk nekā simts gadus, divu minūšu laikā tiek pārvērsts baļķos," norāda reportāžas autors."Latvijā dienu un nakti strādā 150 mežu izciršanas tehnikas vienības, kuru kopējā jauda ir 15 miljoni kubikmetru gadā, kas divreiz pārsniedz legālo limitu. Bet vēl daudzi mežu izcirtēji ir ceļā, un neviens viņus neapturēs," stāsta žurnālists.Kā telekanālam pavēstīja informēta persona no mežizstrādes industrijas, neviens īsti nezin, cik lielās teritorijās meži ir izcirsti. Neskaidrības arī veicina fakts, ka teritorija tūlīt pēc apstādīšanas ar kokiem uzreiz tiek klasificēta kā mežs, kaut arī koku izaugšanai vajadzēs simts gadus.Galvenais ieguvējs no šīs rūpniecisko apjomu mežu izciršanas ir AS "Latvijas valsts meži", vēsta telekanāls. LVM korporatīvo komunikāciju pārstāvis Tomass Kotovičs telekanālam apgalvoja, ka mežu izciršana Latvijā tiek pārvaldīta atbildīgi, demonstrējot izcirtuma vietu, kur izcirstais mežs bijis vecāks par 135 gadiem, pārsniedzot parasto vecumu.Telekanāls norāda, ka Latvijā pēdējos gados populāras kļuvušas kailcirtes, atstājot cirsmā tikai dažus kokus. No helikoptera uzņemtajos žurnālista kadros redzami dramatiski izcirstas mežu teritorijas, kur nelieli mežu fragmenti mijas ar plašām kailcirtēm.Ornitologs Māris Strazds norāda, ka Latvijas satelītattēlos šīs kailcirtes ir labi redzamas un tās ir atrodamas jebkurā vietā valstī, turklāt lielā izplatībā.Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka izcirtumu kvotu palielināšana ir pagaidu risinājums, kas galvenokārt orientēts uz darba vietu saglabāšanu mežistrādes jomā.Tomēr "Al Jazeera" norāda, ka pašreizējais mežu izciršanas apjoms nav līdzsvarojams ar jaunu mežu stādīšanu un līdz ar to apdraud darba vietas šajā sfērā.Latvijas Universitātes bioloģijas profesors Guntis Brūmelis uzskata, ka pašreizējais mežu izciršanas apjoms ir maksimālā iespējamā robeža un tuvākajā laikā tam jāsamazinās, jo drīz vienkārši vairs nebūs mežu, ko izcirst, un ar to saistītās kompānijas bankrotēs.Arī Strazds pauž bažas par palielinātajām cirsmu kvotām, norādot, ka sākotnēji noteiktais divu gadu termiņš ir beidzies, bet palielinātās kvotas pagarinātas par vēl trim gadiem.Telekanāls norāda, ka kokmateriāli vienmēr ir bijis viens no galvenajiem Latvijas eksporta produktiem, nodrošinot Rīgai ekonomisko attīstību.Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) noraida kritiku par pārmērīgu mežu izciršanu valstij piederošajos mežos, norādot, ka galvenās problēmas pastāv privātajos mežos.Agrākais Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis, kurš tagad ievēlēts Saeimā, telekanālam pavēstīja par apgabaltiesas lēmumu atcelt LVM izsniegtu kailcirtes atļauju, kuru mežsaimniecība apstrīdējusi tādēļ, ka plānotās cirsmas platība trīskārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo kailcirtes virsmu platumu.Tiesa spriedumā rakstīts, ka "Valsts meža dienests nevar ietekmēt AS "Latvijas valsts meži" saimnieciskos lēmumus gadījumos, kad tie ir pretrunā ar mežsaimniecības principiem, bet atbilst normatīvajiem aktiem."Komentējot tiesas spriedumu, Caunītis norāda, ka pēc šādas tiesas atbildes mežziņi vairās apstrīdēt LVM izsniegtās atļaujas, jo spriedums ir radījis precedentu.Pārmērīgā mežu izciršana nonākusi arī FSC uzmanības lokā, kas pagājušā gadā veica pētījumu par situāciju Latvijas mežos. FSC savā slēdzienā norāda, ka mežu atjaunošana un mežu saglabāšana Latvijā nav funkcionējošā līmenī.Komentējot FSC slēdzienu, LVM korporatīvo komunikāciju pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka LVM nepiekrīt audita rezultātiem.FSC savā ziņojumā arī norāda, ka LVM "nav nekādas sistēmas nacionālo un ES aizsargāto sugu dabiskās vides aizsardzībai".Aicināts komentēt šo slēdzienu, Kotovičs lūdz pārtraukt interviju."Al Jazeera" vēsta, ka pēc kritiskā ziņojuma FSC atcēla LVM piešķirto sertifikātu, taču divas dienas vēlāk tas atjaunots.Māris Strazds norāda, ka kopš LVM saņēma FSC sertifikātu, situācija mežu izstrādē ir tikai pasliktinājusies.Kā šokējošāko LVM mežu izciršanas piemēru telekanāls demonstrē plašu kailcirti dabas liegumā "Ābeļi", kaut arī tā ir aizsargāta gan pēc nacionālajiem, gan Eiropas Savienības (ES) likumiem.Lūgts komentēt, ko ES var darīt šādā situācijā, ES vides aizsardzības komisārs Janešs Potočniks skaidro, ka Brisele var sākotnēji izteikt valstij brīdinājumu, bet vēlāk vērsties tiesā, galu galā piemērojot soda naudu.