Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās no nākamā gada aizstās darba praktizēšanu ar stipendiju jeb tā dēvēto simtlatnieku programmu.
Ja līdz šim simtlatnieku programmā vienai darba praktizēšanas vietai bija piesaistīts 60 latu finansējums, kuru varēja izmantot, piemēram, instrumentu nomai un materiālu iegādei, tad praktizēšanas vietām, kas tiks izveidotas pēc 1.jūlija, šādu finansējumu vairs nepiešķirs.
"Vēl arvien būs iespēja darba apģērbu un darbarīkus iepirkt tām darba praktizēšanas vietām, kas izveidotas uz sešiem mēnešiem un vēl darbosies gada otrajā pusē, tomēr tajās, kuras tiks izveidotas gada otrajā pusē un līdz ar to nedarbosies visus sešus mēnešus, būs jāizmanto jau visa projekta gaitā iegādātais inventārs no iepriekšējām darba praktizēšanas vietām," paskaidroja Kupče.
Tas pats attieksies arī uz algotajiem pagaidu darbiem, kas nākamgad aizstās simtlatnieku programmu – pašvaldībām būs pašām jārūpējas par nepieciešamā aprīkojuma iegādi, bet būs iespējams izmantot arī to inventāru un materiālus, piemēram, lāpstas, grābekļus un citu aprīkojumu, kas jau iepirkts simtlatnieku programmas laikā.
Simtlatnieku programma jeb darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts ar 21 miljona latu kopējo finansējumu un īstenošanas periodu no 2009.gada septembra līdz 2010.gada decembrim. To īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.
No 1.jūlija simtlatnieku programmā strādājošie bezdarbnieki saņems 80 latu stipendiju mēnesī un vairs nevarēs strādāt pilnus sešus mēnešus, jo programma decembrī beigsies.