Darbu zaudēs arī aptuveni 70 karjeras diplomātu.
ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis aģentūrai BNS pavēstīja, ka daļa cilvēku atlaisti jau gada sākumā, bet daļa ĀM nestrādā kopš jūlija. Cilvēku atlaišana turpināsies arī augustā, un kopumā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, darbinieku skaits samazināsies par 280 cilvēkiem jeb 30% no nodarbināto skaita ārlietu dienestā.
Arī algas salīdzinājumā ar pērnā gada 1.jūliju samazināsies par 30%.
Septembrī darbu Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs turpinās 296 darbinieki, bet centrālajā aprātā Rīgā - 325 cilvēki.
Salīdzinājumam - pērn jūlijā centrālajā aparātā strādāja 435 cilvēki, bet vēstniecībās - 466 darbinieki.
Atlaistie darbinieki tiks ieskaitīti "rezerves listē", apzinoties, ka Latvija 2015.gadā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.
"Lēmumi ir sāpīgi, bet mums ir jāiekļaujas kopējā finanšu rāmī, kāds mums ir atvēlēts. Latvijas ārlietu dienests turpinās veikt visas funkcijas, bet ne ar tādu intensitāti kā līdz šim. Šogad finanšu un cilvēkresursu samazinājums ārlietu resorā ir ļoti nozīmīgs," Teikmanis atzina.
ĀM valsts sekretārs arī uzsvēra, ka Latvijai ir izdevies izvairīties no vēstniecību slēgšanas.
"Tās turpinās darbu, bet diemžēl tās nevarēs turpināt to iepriekšējā apmērā. Tajā pašā laikā viens no būtiskākajiem vēstniecību uzdevumiem būs Latvijas ekonomisko interešu pārstāvniecība un Latvijas ražojumu noieta tirgu meklēšana," viņš klāstīja.
Teikmanis arī pavēstīja, ka vēstniecībās strādās, minimums, divi diplomāti, tostarp vēstnieks.
Paralēli krasajiem štatu un atlīdzību samazinājumiem ĀM tiek turpinātas strukturālās reformas, kas skars direkciju un departamentu apvienošanos un funkciju pārdali. Paredzēts samazināt departamentu skaitu un apvienot vairākas ministrijas nodaļas.
No 1.septembra plānots apvienot divas lielas ministrijas direkcijas - Ekonomiskās politikas un sadarbības direkciju un Divpusējo attiecību direkciju, tādējādi stiprinot ārējo ekonomisko politiku, piesaistot divpusējo attiecību speciālistus.
Pašlaik direkcijas vada Maija Manika un Eduards Stiprais, kurš, kā iepriekš vēstīja mediji, šovasar kļūs par Latvijas vēstnieku Lielbritānijā, nomainot bijušo ārlietu ministru Induli Bērziņu.
Ārlietu ministrijai budžets jāsamazina par 11 miljoniem latu, no kuriem "lauvas tiesa" ir tieši atlīdzība un vēstniecību uzturēšanas izdevumi.