Līgumprojekts apstiprināts Ministru kabineta sēdē šā gada 23.februārī, taču lēmums bija konfidenciāls, liecina sēdes protokols.
Tomēr aģentūras BNS arhīvā atrodamā informācija liecina, ka līgums ir ar Krieviju. Jau 1999.gada nogalē Ministru kabineta komiteja nolēma šos īpašumus Ezermalas ielā 34 un 34a nodot ĀM valdījumā, lai, tos izmantojot, sakārtotu Latvijas vēstniecības Maskavā tiesisko statusu.
Vēstniecība atrodas telpās, kas nepieder Latvijas valstij, tāpēc tika meklēta iespēja apmainīties ar diplomātisko īpašumu lietošanas tiesībām ar Krievijas vēstniecību Latvijā.
Savukārt 1998.gadā kā šīs shēmas daļu Latvijas valdība iegādājās īpašumu Jūrmalā, kur atrodas Krievijas vēstnieka rezidence, taču, lai galīgi atrisinātu šo jautājumu, Krievijai vēl bija nepieciešama ēka konsulātam un īpašums diplomātu bērnu skolas izveidošanai.
Tāpēc ĀM bija iecerējusi šiem mērķiem izmantot īpašumus Ezermalas ielā. Krievijas vēstniecība jau bija apstiprinājusi savu interesi par šo īpašumu. Ezermalas ielā 34a ir zeme 3495 kvadrātmetru platībā un būve, bet Ezermalas 34 - zeme 4470 kvadrātmetru platībā un divām būvēm.
Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rets Plēsums uzsvēra, ka šis ir slepens jautājums, tādēļ plašākus komentārus par starptautisko līgumu un nekustamo īpašumu apmaiņu nesniedza. Viņš vien piebilda, ka ĀM neatbalsta šo īpašumu privatizāciju, jo tas nepieciešams ministrijas funkciju nodrošināšanai.
Latvija sarunas ar Krieviju par diplomātiskā īpašuma apmaiņu atsāka 2005.gadā, lai tādējādi atrisinātu Latvijas vēstniecības ēkas statusu.
Latvijas vēstniecība Maskavā darbojās jau pirmās Latvijas laikā. Vēlāk padomju laikā tur atradusies Latvijas PSR Ministru padomes pārstāvniecība, bet, Latvijai atgūstot neatkarību, darbu ēkā Čapligina ielā atsākusi vēstniecība. Ne vēstniecības ēka, ne zeme zem tās nepieder Latvijai, taču atbilstoši Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem tā ir neaizskarama.