ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis aģentūrai BS pastāstīja, ka valdība beidzot nolēmusi diplomātiskajām misijām izdevumus samazināt par 6%, lai gan sākotnēji prasīts budžetu apcirpt par 17% jeb 2,5 miljoniem latu. Tāpēc valdība vienojusies šo summu 1,6 miljonu latu apmērā paredzēt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Teikmanis atzina, ka vēstniecībās patlaban darbinieku skaits ir samazināts līdz minimumam, tāpēc vienīgā iespēja, kā panākt tik būtisku izdevumu samazināšanu, ir vēstniecību slēgšana. Viņš gan pagaidām izvairīgi runāja par to, kuras vēstniecības ir apdraudētas un pēc kādiem kritērijiem tās plānots izvērtēt.
"Ir jāskata gan politiskie, gan finansiālie apsvērumi, jo vēstniecību slēgšana nozīmē arī izdevumus - darbinieku un autoparka pārcelšanu uz Latviju, drošības iekārtu izlaušanu," sacīja ministrijas pārstāvis.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aģentūrai BNS norādīja, ka lēmumu pieņemšana par vēstniecību slēgšanu būs atkarīga no budžeta galīgās versijas, kad arī būs zināms kopējais samazinājums ārlietām.
"Ja šāds solis būs jāveic, tad to nedarīs ārlietu ministrs, bet ārlietu ministrs nāks ar piedāvājumu valdībā, lai tas būtu valdības lēmums," skaidroja Riekstiņš.
Ārlietu ministrijā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka ministrija nevar atteikties no kādas savas funkcijas, jo tās visas ir paredzētas gan Latvijas normatīvajos aktos, gan starptautiskajās konvencijās. Turklāt saskaņā ar valdības lēmumu no nākamā gada ministrija no Valsts kancelejas vēl pārņems uzdevumu informēt sabiedrību par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā.
Tomēr līdz ar finansējuma un darbinieku skaita samazinājumu ministrijas funkcijas tiks īstenotas ar mazāku intensitāti. Nākamā gada budžetā pēc ministrijas strukturālās reformas un citiem optimizācijas pasākumiem tiks panākts ietaupījums par 3,6 miljoniem latu.