ĀM: NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem būs ietekme arī uz Latvijas drošības politiku

Turklāt stratēģijas izstrādē piedalījās arī Latvija.Samitā plānots pieņemt stratēģiski būtiskus lēmumus, kam būs ietekme uz transatlantisko drošību, - jauno stratēģisko koncepciju, vienošanos par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanu, NATO un Afganistānas turpmāko sadarbību un citus jautājumus.Tāpat samita lēmumi skars Latviju, jo, pēc ĀM uzskata, Latvijai būtu jāmaina redzējums par savu iesaisti Afganistānā atbilstoši "pārejas filozofijai", proti, NATO samitā iecerēts vienoties par plānu atbildības nodošanai afgāņu rokās."Mērķis ir 2014.gadā panākt, ka Afganistānas valdība ir spējīga kontrolēt situāciju savā valstī," uzsvēra Razāns.Atbildības nodošana par drošību afgāņu rokās gan nenozīmē NATO karaspēka aiziešanu no Afganistānas. Lai veicinātu varas nodošanu afgāņiem, plānots uzsvērt civilo dimensiju. Tādēļ arī Latvijas politiķiem būtu jādiskutē par militārā un civilā sastāva proporciju nākotnē, sacīja Razāns. Pašlaik Afganistānā ir vien pāris policistu.Latvijas interesēs ir iesaistīties arī palīdzības projektos Afganistānā, piemēram, skolu būvniecībā. Vienlaikus Razāns nezināja, kāds nākamgad plānots attīstības sadarbības budžets.Klāstot par jauno stratēģisko koncepciju, Razāns atzina, ka Latvijas interesēs ir, lai tajā tiktu saglabāts kolektīvās drošības princips. Liela uzmanība jaunajā koncepcijā būs arī sadarbībai ar partneriem, tostarp Krieviju."Koncepcija apstiprinās NATO gatavību sadarboties ar visām valstīm, kuras saskaras ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar Eiropas Savienību," pavēstīja Razāns.Dokumentā plānots atspoguļot arī NATO lomu un iesaisti krīžu risināšanā un novēršanā, jo īpaši ņemot jaunos drošības izaicinājumus - terorismu, enerģijas drošību, kiberdrošību, kuģošanas drošību.Vēl Lisabonā bez Afganistānas un koncepcijas tematiem būtisks būs pretraķešu aizsardzības jautājums. Samitā būs jāvienojas par teritoriālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanu. NATO vēlas šajā procesā iesaistīt arī Krieviju, taču vienošanās vēl nav panākta."Latvijas interesēs ir, lai "pretraķešu lietussargs" tiek attiecināts arī uz Baltijas reģionu," norādīja Razāns.Lisabonas samitā norisināsies vēl NATO-Krievijas padomes sēde, kurā piedalīsies arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Latviju šajā sēdē pārstāvēs delegācijas vadītājs Valsts prezidents Valdis Zatlers.Sanāksmes galvenie jautājumi būs sadarbība Afganistānas stabilizācijas jautājumos - tranzīts, apmācības cīņai pret narkotiku izplatību un iespējamā helikopteru piegāde Afganistānas bruņotajiem spēkiem. Paredzams, ka līdz samitam tiks pabeigts darbs pie kopīgā 21.gadsimta drošības izaicinājumu izvērtējuma, kā arī skatīts jautājums par iespējamo sadarbību pretraķešu aizsardzības jomā.Padomes sēdē plānots parakstīt arī papildu līgumu par sadarbību nemilitāro kravu tranzītā, kas ļautu plašāk izmantot Krievijas infrastruktūru. Patlaban caur Rīgas ostu tiek nodrošināti aptuveni 30% no kopējā nemilitāro kravu apmēra, caur Latviju tiek pārvadātas ASV, Lielbritānijas, Spānijas un Beļģijas kravas.Gan koncepcija, gan citi samitā apstiprināmie dokumenti skaidri iezīmēs organizācijas reformas plānu - samazināt komandstruktūru līdz 9000 cilvēkiem (pašlaik 13 tūkstoši) un aģentūru skaitu no 14 līdz trijām. Vienlaikus ar lēmumiem par reformām, kuru mērķis ir optimizēt alianses budžetu, dalībvalstis lems par nepieciešamību nodrošināt adekvātas militārās un civilās spējas jaunās koncepcijas īstenošanai dzīvē.Iepriekšējā stratēģiskā koncepcija apstiprināta 1999.gadā.Latvijas delegāciju vadīs prezidents, un tajā būs arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.