"DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai sacīja, ka Saeimas pirmdien pieņemtais 2011.gada valsts budžets īsti labs nav, bet šajā situācijā kaut ko daudz labāku bija grūti sasniegt, jo nebija paveikti daudzi tehniski darbi, piemēram, nav sakārtots jautājums par kadastriem. "Ja nepieņemtu nekādu budžetu, tad droši vien būtu pavisam slikti, bet īsti labs tas [budžets] nav," atzina Strautiņš.
Viņš klāstīja, ka lielākais ļaunums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas likmes palielināšana. "Kaut arī kopējais slogs uz algām nav dramatiski pieaudzis, tomēr tas nav īsti labi. Tas ir nepareizs signāls. Tas ir galvenais ļaunums," teica Strautiņš un piebilda, ka labāks variants būtu bijis saīsināt sarakstu, kam tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kā arī palielināt neapliekamo minimumu.
Strautiņš kā pozitīvu momentu minēja to, ka nevienai Latvijas sabiedrības daļai budžetā paredzētās izmaiņas nebūs īpaši šokējošas. "Varbūt vienīgi dažiem cilvēkiem Jūrmalā un Vecāķos būs stipri vairāk jāmaksā par nekustamo īpašumu," viņš teica.
"No vienas puses, šāda sabiedrības glaudīšana pa spalvai, ja tā var teikt, iespējams, nav tā pareizākā pieeja. Varbūt tūlīt pēc vēlēšanām būtu bijis jāizdara tās asākās lietas, bet, no otras puses, situācija sabiedrībā ir diezgan saspringta, un tas, ka neviens necieš īpaši radikāli, ir tomēr arī pluss," uzsvēra Strautiņš.
Viņš arī atzina, ka budžets būs jāpārskata, bet pašlaik ir ļoti grūti iedomāties, kā to paveikt, neaiztiekot sociālo budžetu.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka pieņemtā valsts budžeta vērtējums noteikti nav viennozīmīgs. "Pašreizējā valdības nostājas pamatā ir uzskats - labāk pieņemts, bet draņķīgs budžets nekā gadu uzsākt bez budžeta. Daļēji tam var piekrist, jo ir solis uz priekšu un mazina dažādu spekulāciju iespējamību. Tomēr tajā netrūkst trūkumu, uz ko norāda visas iesaistītās puses, un pie kuriem būs nopietni jāķeras klāt jau 2011.gada pirmajās dienās," sacīja Gašpuitis.
Viņš atzina, ka bažas un nenoteiktību rada nepieciešamā konsolidācija vēl 50 miljonu latu apmērā, kuru meklēšana nenāksies viegli, jo būs jāpanāk kreditoru akcepts veiktajiem pasākumiem. To piekrišana balstīsies vērtējumā vai veiktie pasākumi ir ilgtspējīgi vai nav. "Indikācijas norāda, ka tas var tikt īstenots uz sociālo izmaksu rēķina. Tā kā ir nepieciešams tūlītējs rezultāts, tad tas noteikti nenotiks uz daudz piesaukto valsts tēriņu pārkārtojuma rēķina. To vadlīniju un vīzijas izstrādes uzsākšanu, jācer, sagaidīsim jau nākamā gada sākumā, lai tā beigās nenāktos konstatēt, ka laiks ir aizgājis, bet reformu redzējums joprojām miglā tīts," sacīja Gašpuitis.
Jau vēstīts, ka Saeima pirmdien ārkārtas sēdē pēc gandrīz astoņu stundu debatēm galīgajā lasījumā pieņēma 2011.gada valsts budžetu, kurā nodrošināta konsolidācija 290,7 miljonu latu apmērā. Par budžetu balsoja 54 deputāti, pret bija 38 tautas kalpi, bet atturējās viens.
Starptautiskie aizdevēji gan jau ir paziņojuši, ka ar šo apmēru nepietiek un Latvijai 2011.gadā budžetā būs jānodrošina papildu fiskālā konsolidācija 50 miljonu latu apmērā, jo aizdevēji ir neapmierināti ar iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī nepalielināšanu un minimālās algas celšanu. Tādējādi premjers Valdis Dombrovskis solījis gada sākumā budžetā veikt grozījumus.