Piecu ar difteriju inficējušos bērnu mamma un tētis atzīst, ka bijuši vieglprātīgi, izvēloties bērnus nevakcinēt pret šo bīstamo vīrusu
Pirms nepilna mēneša sabiedrību šokēja gadījums, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) tika ievesti pieci ar difteriju inficējušies bērni. Viens no viņiem — sešgadīgā Ksenija — ilgu laiku atradās intensīvajā terapijā un cīnījās par savu dzīvību, jo no visiem brāļiem un māsām viņu vīruss bija skāris vissmagāk. Kā izrādījās, vecāki bija nolēmuši bērnus pret šo slimību nevakcinēt. Tagad, kad visi bērni jau izveseļojušies, viņu mamma Aleksandra atzīst, ka šis lēmums bijis vieglprātīgs.
Viss sākās ar klepu
To, kā bērni tika pie slimības, nevar pateikt ne ārsti, ne paši vecāki. "Nezinu. Varbūt no kāda, kas bija atnācis ciemos. Varbūt baznīcā," pieļauj Aleksandra.
Šīs infekcijas slimības izraisītāju ir grūti noteikt, jo tās avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš ir tikai konkrētās baktērijas nēsātājs.
Pat tad, kad bērniem pasliktinājās veselība, mātei ne prātā neesot nācis, ka tā ir difterija, ar ko viņi slimi. "Kad Ksjuša saslima, viņai bija sāpošs un pietūcis kakls," atceras māte, tāpēc sākotnēji meita ārstēta no saaukstēšanās, vēlāk — no angīnas. Kad sešgadīgā meita ļoti smagā stāvoklī nonāca Bērnu slimnīcā, viņai jau bija tā aizpampis kakls, ka bija grūti elpot. Uz gļotādām veidojas plēves jeb notiek tā saucamā kakla aizaugšana. Ar līdzīgām sūdzībām slimnīcā iestājās arī pārējie četri brāļi un māsas.
Tagad, kad bērni sveiki un veseli, skaidrs, ka viņi ir tikuši cauri salīdzinoši veiksmīgi, jo dažkārt difterija var izsaukt invaliditāti vai pat nāvi, jo difteriju izraisošie toksīni var izplatīties pa visu organismu un bojāt daudzas orgānu sistēmas, piemēram, sirdi, nieres, nervu sistēmu, skaidro Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle.
Ietekmēja mediji, ne ticība
Kopumā ģimenē ir seši bērni, un tikai vecākais dēls slimnīcā nenonāca, jo viņš vienīgais bija potēts pret difteriju. Kāpēc viens bērns bija potēts, bet pārējie — ne? Bērnu mamma Aleksandra stāsta, ka vecākajam dēlam pēc potes bija sākusies alerģiska reakcija — uzkāpusi augsta temperatūra. Neraugoties uz to, ka mediķi brīdina, ka vakcīna var izsaukt blaknes (vai nu temperatūru, vai injekcijas vietas sapampumu), ģimene nolēmusi pārējos nepotēt. Pat par spīti tam, ka pote iekļauta obligātajā vakcinācijas kalendārā un to apmaksā valsts. "Parasti jau domā, ka ar mani nekas nenotiks," šo izšķiršanos skaidro māte.
Lai gan sākotnēji izskanēja informācija, ka bērni nav potēti reliģisku apsvērumu dēļ, māte to kategoriski noliedz. "Mēs esam ticīgi, ejam baznīcā, taču mūsu baznīca (pareizticīgā) neatbalsta to, ka cilvēki neietu pie ārsta vai nevakcinētos. Arī mūsu mācītājs mums to neteica," stāsta Aleksandra. Viņa gan tic, ka Dievs viņiem palīdzējis — bērni un Ksjuša ir izveseļojušies. "Likām pie Ksjušas galviņas ikonas, un Dievs mums noteikti palīdzēja," saka Aleksandra.
Māte norāda, ka drīzāk ietekmējusies no dažādajiem viedokļiem medijos par vakcināciju un iespējamajām komplikācijām. Tagad mamma saka — ja vien būtu zinājusi, ka notiks tā, viņa nekad nebūtu izlēmusi bērnus nevakcinēt.
Piecos gados miruši 12
Kopumā gan bērnu vakcinācijas līmenis ir pietiekami labs, saka B.Rozentāle, jo aptverot gandrīz 98% bērnu. Esot gan gadījumi, kad bērni netiek potēti. "Varbūt tas bērns arī nesaslimst, taču tas ir tikai tāpēc, ka pārējais vairums ir ieguvuši imunitāti," viņa saka. Tomēr baktērijas nēsātājs var būt pieaugušais, jo, pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem, tikai 61,7% pieaugušo saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu vai revakcināciju. Iespējams, tā rezultātā ik gadu kāds no šīs slimības arī mirst. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā ar difteriju saslimuši vairāk nekā 100 cilvēku, miruši — 12, četri no viņiem bija bērni.
Speciālisti tomēr norāda, ka piespiest vecākus vakcinēt bērnus viņi nevar. B.Rozentāle novērojusi, ka sabiedrībā pa laikam uzvirmo runas, kas vērstas pret vakcināciju. Šādos brīžos izskan daudzu vecāku viedokļi, kas grib, lai viņu bērnu organisms pats tiek ar visu galā. "Tā ir bērnu mocīšana, jo cieš visas orgānu sistēmas tā vietā, lai tikai imūnā sistēma saņemtu triecienu vakcinācijas gadījumā," saka B.Rozentāle. Arī BKUS pārstāve Romēna Namniece norāda — lai izvairītos no problēmām, ar kādām saskārās konkrētā ģimene, bērni ir jāvakcinē. "Par izvēli mēs varam runāt, kad jāizšķiras par rota vīrusa, ērču encefalītu un gripas vakcīnām," pārliecināta R.Namniece.