Šādu darba tempu visai droši var prognozēt, jo pirms 3.lasījuma atbildīgajā Juridiskajā komisijā paredzēts iesniegt vēl veselu gūzmu priekšlikumu — gan no Saeimas frakcijām, gan Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē izveidotās KPL darba grupas.
No politiskās gribas atkarīga iespēja valstiski svarīgos antimafijas grozījumus pieņemt ātrāk, tos atdalot no pārējiem un pieņemot atsevišķi, — šāda prakse Saeimā nav nekas neparasts, taču līdz šim uz šādu rīcību politiķi nav bijuši gatavi, aizbildinoties, ka viss likums jāpieņem kopumā.
Vilcinās gadiem
Antimafijas normas vēsture mērāma gados — par tiem ir runa jau kopš
2006.gada augusta, kad Ģenerālprokuratūra secināja: varētu atklāt
sevišķi smagus noziegumus līdz to patiesajiem organizatoriem,
pateicoties personām, kas būtu gatavas sadarboties ar izmeklēšanas
iestādēm, taču apmaiņā pret liecībām nav iespējams piedāvāt
kriminālprocesa izbeigšanu pret šiem cilvēkiem. Proti, pašreizējā KPL
redakcijā šāda iespēja paredzēta, taču ne gadījumos, ja "kroņa
liecinieks" pats izdarījis sevišķi smagu noziegumu.
Ģenerālprokuratūra izstrādāja grozījumus un līdz ar citām izmaiņām, kas attiecas uz starptautisko sadarbību, iesniedza Aigara Kalvīša (TP) valdībā. Tur tie, itin raiti pieņemti, nonāca Saeimā un 2007.gada pavasarī guva atbalstu 1.lasījumā, taču tad sākās vilcināšanās. Par spīti ekspertu atzinumiem, ka grozījumi valstij palīdzētu apkarot organizēto noziedzību, jo īpaši — sarežģītus, ekonomiskus, ar valsts nozagšanu saistītus noziegumus, deputāti normā saskatīja bīstamību. Proti, tā veicināšot "stučīšana", kā arī palīdzēšot noziedzniekiem izsprukt no soda, vainu par, piemēram, bankas aplaupīšanu uzveļot kādam mazāk attapīgam "kolēģim". Viens no aktīvākajiem antimafijas normas kritizētājiem bija toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP), argumentējot, ka tiesiskā valstī būtu nepieņemami bez tiesas izlemt par atbrīvošanu no soda.
Piesedz savējos?
Starp 1.un 2.lasījumu "atvērtajā" KPL tika iesniegti simtiem grozījumu
priekšlikumu, tostarp arī no Tautas partijas frakcijas un Latvijas
Zvērināto advokātu padomes (LZAP), viešot aizdomas par apzinātu
grozījumu pieņemšanas vilcināšanu konkrētu, iespējams, Ventspils
amatpersonu lietā vai digitalizācijas afērā iesaistītu cilvēku
interesēs. Mainījās arī sākotnējā grozījumu redakcija —
Ģenerālprokuratūra piekrita, ka no soda nevar atbrīvot "ziņotājus",
kuri izdarījuši vienlīdz smagu noziegumu kā tas, par kuru ziņots. "Ja
tā tur tagad ir, tad viss kārtībā," pašlaik atzīst iekšlietu ministrs
M.Segliņš, kurš par darbu ar KPL izsakās kā par "slikti apmaksātu,
nepateicīgu, morāli nogurdinošu" un priecājas, ka no gada sākuma ar to
vairs nenodarbojas. Tikmēr vienlaikus ar antimafijas normu iesniegtie
grozījumi, kas saistīti ar starptautisko sadarbību, jau sen kā atdalīti
no pārējiem, pieņemti steidzamības kārtībā un stājušies spēkā.
2.lasījumu grozījumi (kopskaitā virs 400) pieredzēja tikai šā gada maijā — pēc tam, kad bija kritusi A.Kalvīša valdība, savukārt jaunās valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) KPL izmaiņu sagatavošanu bija ietvēris neatliekamo darbu sarakstā, atbildību deleģējot tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK). TM komisija darbam ar grozījumiem KPL izstrādāja savu Ģenerālprokuratūras redakcijai tuvu variantu, papildinot ar prasību, ka no atbildības nevar atbrīvot organizētās bandas vadoņus. 2.lasījumā norma tika papildināta, nosakot, kādā kārtībā šādā situācijā nosaka kaitējuma kompensāciju cietušajam.
Labojumu skaits aug
Līdz 15.augustam noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms
3.lasījuma. "Padsmit" priekšlikumu varētu būt no TP, jo tādus, gluži kā
iepriekšējā reizē, sagatavojusi LZAP, apstiprināja juridiskās komisijas
loceklis Imants Valers (TP). Vairāk gan viņš nevēlējās stāstīt,
aizbildinoties, ka deputāti zem priekšlikumiem vēl neesot
parakstījušies. Ceturtdien par to tālāku virzīšanu lemšot TP
Juridiskajā komitejā. Vārdos skops bija arī ZZS frakcijas priekšsēdis
Augusts Brigmanis, vispirms atsakoties runāt par ZZS varbūtējiem
priekšlikumiem, jo "lai vai ko arī ZZS nepiedāvātu, viss būs slikti",
visticamāk, atceroties pret ZZS vērsto kritiku, dīvaino, nu jau ar
jēdzienu mutatis mutandis nesaraujami saistīto naudas atmazgāšanas
novēršanas likuma grozījumu sakarā. Vēlāk viņš taisnojās, ka grozījumu
priekšlikumos vēl neesot iedziļinājies un ka tie frakcijā nav
apspriesti. Frakcijas juridiskais konsultants Māris Grudulis (viņa
vārds izskanēja arī "mutantu" grozījumu kontekstā) gan neslēpa, ka
saņēmis uzdevumu "iziet cauri" visam likumam un saskatījis ap 12 dažādu
labojamu vietu, kas gan esot tikai viņa redzējums un par ZZS viedokli
nav uzskatāms. Tās gan lielākoties esot vien juridiskas nianses,
piemēram, viņš saskatījis pretrunu 2.lasījumā atbalstītajā antimafijas
normas redakcijā un Krimināllikumā, kur sevišķi smagus noziegumus
pastrādājušu "kroņa liecinieku" atbrīvošana no atbildības nav
paredzēta. M.Grudulim gan nav likumu nesaderības pirmatklājēja gods, jo
uz nepieciešamību atbilstoši KPL izmaiņām mainīt arī Krimināllikumu jau
grozījumu izstrādes sākumā norādīja Ģenerālprokuratūra, atgādina
prokurore TM darba grupas locekle Sandra Kerno.
3.lasījumam grozījumus uz 34 lappusēm sagatavojusi arī TM darba grupa — tie esot gan precizējoši, gan terminoloģiski, gan arī konceptuāli, Diena uzzināja TM. Priekšlikumus sagatavojusi arī opozīcijas partijas Jaunais laiks frakcija, pastāstīja deputāte Solvita Āboltiņa. Tie saistīti ar JL aizstāvēto ideju, ka KPL jāiestrādā legālās prezumpcijas princips. JL arī piedāvā KPL atjaunot prokuroru tiesības sadalīt lielus kriminālprocesus nolūkā tos izskatīt "saprātīgos termiņos" (par spīti ģenerālprokurora Jāņa Maizīša iebildumiem, šo iespēju Saeima 2.lasījumā no likuma svītroja). "Ir lielas bažas, ka arī uz 3.lasījumu vēl parādīsies kaut kas dīvains," brīdina S.Āboltiņa: "Visticamāk, no ZZS, jo TP vismaz mēģina imitēt, ka komisijā aizstāv Ģenerālprokuratūras viedokli."