Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un arī Dienas uzrunātie eksperti gan lietuviešu paziņoto pagaidām neuztver pārāk nopietni. «Lietuvieši turpina virzīt savas intereses un panākt, lai terminālis tiktu būvēts pie viņiem. Šī valstu cīņa [par piemērotāko vietu termināļa būvei] turpinās,» saka ministrs, kurš lietuviešu paziņoto uztver kā atbildes reakciju uz nupat mūsmājās notikušo diskusiju par iespējamajām SGT būves vietām Latvijā.
Kā zināms, šonedēļ Rīgā notikušajā konferencē minētas četras varbūtējas SGT būves vietas Latvijā - Rīga, Ventspils, Liepāja un Vidzemes piekraste. Lai gan lielākas priekšrocības (piemēram, gāzes tīklu infrastruktūra) ir Latvijai, katra no Baltijas valstīm paudusi gatavību SGT attīstīt pie sevis. Šodien Tallinā plānotā Baltijas valstu premjeru tikšanās var kļūt par izšķirošu pagrieziena punktu par SGT būves vietu. Tā Baltijas valstīm līdz jūnijam jādara zināma Eiropas Komisijai (EK), kas solījusi finansiālu atbalstu šim projektam.
EK norāda, ka Baltijas reģionā ir nepieciešams viens SGT, tāpēc tā atbalstīs to, par ko valstis spēs vienoties. EK ir visai pārliecināta, ka šādu vienošanos Baltijas valstis spēs panākt. Taču Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks nupat paziņojis par noslēgto saprašanās memorandu starp Klaipedos nafta un ASV enerģētikas kompāniju Chenier Energy par dabasgāzes piegādi Klaipēdā iecerētajam SGT. Par tā būvi savā zemē lietuvieši kaļ plānus jau labu laiku, taču tagad paziņots potenciālais gāzes piegādātājs un konkrēti termiņi. Termināli plānots sākt būvēt jau šogad un pabeigt 2014. gadā, tas nodrošinātu Lietuvas vajadzības un tam būtu arī potenciāls eksportam uz Baltijas kaimiņvalstīm.
Jautāti, kā uztvert lietuviešu paziņoto, ņemot vērā, ka Baltijas valstu premjeru līmenī vienošanās par piemērotāko SGT būves vietu vēl nav panākta, ekonomists Tālis Linkaits Dienai sacīja: «Pirmā doma, kas radās, lasot lietuviešu paziņoto, bija tāda, ka redz, kā sanācis ar to Baltijas valstu vienotību.» Patlaban izskatās, ka lietuvieši ir apņēmīgāki SGT būvēt savā zemē, neskatoties uz to, vai būs EK atbalsts vai ne, tā T. Linkaits. Enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa ieskatā lietuvieši vēlas būt soli priekšā kaimiņiem. «Latvijā, man šķiet, sarunas tik tālu nav aizgājušas,» lēš J. Ozoliņš un atzīst, ka nodoms pirkt izejvielu no ASV «vēl nenozīmē to, ka tas tā arī notiks».
Ekonomists Ģirts Rungainis lietuviešu plānus vērtē kā mārketinga triku, lai panāktu SGT būvi Lietuvā. Līdzīgi arī A. Kampars kaimiņvalsts paziņoto uztver kā sabiedrisko attiecību gājienu, lai pirms Baltijas premjeru tikšanās izceltu savus panākumus SGT virzībā. Ministrs uzskata, ka lietuviešu iecerētajā termiņā projektu nav iespējams pabeigt un bez finansiāla EK atbalsta projekta realizēšana nav iespējama. «Sarunās par Latviju kā piemērotāko vietu SGT būvei liksim uzsvaru uz Baltijas valstu solidaritāti,» teic ministrs un atgādina par Latvijas atbalstu Lietuvā plānotajai Visaginas atomelektrostacijai.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) sacīja, ka lietuviešu galvenās bažas par SGT Latvijā ir SIA Itera Latvija un tās prezidenta Jura Savicka intereses projektā. A. Kampars vēlas, lai terminālis būtu Rīgā, kur J. Savickis piedāvājis zemi. «Viņi zina šo situāciju, seko līdzi un šo argumentu izmanto,» saka R. Zīle un norāda: kamēr Latvijas valdība skaidri nepateiks, ka Krievijas, ar to saistītām kompānijām un kapitālam nebūs saistības ar SGT, lietuviešus būs grūti pārliecināt par SGT Latvijā.