Arī autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam paudis, ka _melnie punkti_ ir ceļu inženieru kļūda, jo, ja tā “būtu kāda metafiziska problēma vai seno kapu ādere, tad jādodas pie Zilākalna Martas vai kāda cita un jāmeklē probļemas cēloņi, taču vispārīgi tiem ir racionāli cēloņi – nelīdzens ceļu segums vai kaut kas nav bijis kārtībā ar plānošanu.”Statistika par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) skaitu uz valsts autoceļiem ir biedējoša – pērn kopumā notikuši 3930 CSNg, kuros savainoti cilvēki, liecina Ceļu policijas dati. Pērn uz Latvijas autoceļiem dzīvību zaudējuši 254 cilvēki. Kaut arī tiek fiksēts cietušo un bojāgājušo skaita samazinājums, VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo trīs gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un pārbūvēt 41 krustojumu, ziņo “Neatkarīgā”. Visa pamatā esot problēmas ar finansējumu.Kaut arī Ceļu satiksmes likumā noteikts, kaceļa pārvaldītājam jānodrošina CSNg analīze, pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju, neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija. LVC _melno punktu_ karti veido tikai reizi trijos gados. Pagaidām kā risinājums to skaita samazināšanai tiek izmantotas ceļa zīmes ar brīdinājuma – izsaukuma zīmi. Tiek gan apsvērta iespēja, līdzīgi kā citās valstīs ieviest brīdinošo ceļa zīmi ar _melno punkt_u vidū. Tā esot daudz efektīvāka, nekā izsaukuma zīme, norāda E.Zivtiņš. Tikmēr skeptiķi uzskata, ka ceļa zīmju jau tā ir par daudz un tās novērš autovadītāju uzmanību, laikrakstam stāsta amatpersona.Skeptiski pret ieceri noskaņots arī autožurnālists Pauls Timrots. “Tas parāda slinkumu vai bezspēcību. Tad jau bedres arī varētu nelabot un uzlikt ceļa zīmi, ka uz ceļa ir bedres,” viņš norāda. LVC sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe kā risinājumus _melno punktu_ likvidēšanai min pakāpenisku krustojumu pārveidošana par rotācijas apļiem, koku un krūmu izciršanu vietās ar sliktu pārredzamību. Satiksmes drošības speciālisti meklē arī citus risinājumus, taču tie atkarīgi no piešķirtā finansējuma, uzsver D.Mežapuķe. Savukārt Satiksmes ministrijā norāda, ka uzsākta noteikumu izstrāde, kas skaidri definētu jēdzienu _melnais punkts_ un ceļa uzturētāja pienākumus, lai mazinātu to skaitu, bet pats svarīgākais – par to informētu autovadītājus. Tiesa gan noteikumu virzība ierēdņu kabinetos varēs sākties tikai tad, kad Saeima uzdos valdībai noteikumus izstrādāt, raksta “Neatkarīgā”.
Apkaros satiksmes “melnos punktus”
Jautājums par melno punktu juridisko statusu Latvijā nav sakārtots, “Neatkarīgajai” atzīst Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.E.Zivtiņš norāda, ka melnie punkti uz ceļa bieži vien ir nepareizas satiksmes organizēšanas sekas. Tikai vakar likumdevējs nodevis Saeimas komisijām izskatīšanā jautājumu par melno punktu klasificēšanu un sabiedrības informēšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.