Tabulā, kurā apkopoti tikai to pilsoņu viedokļi, kuri ir izdarījuši izvēli, Saskaņas centrs ir līderis ar 22,7%, tam seko Jaunais laiks — 12,5%, ZZS — 10,5%, Tautas partija — 9,8%, LPP/LC — 7,9%, PCTVL — 7,9%, Pilsoniskā savienība — 6,6%, TB/LNNK — 6,3%, Sabiedrība citai politikai — 5,6%, kas būtu pēdējā partija, kas iekļūtu Saeimā. Taču Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzsver: "Šim rezultātu pasniegšanas veidam ir viens trūkums — tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka visu to respondentu balsis, kuri nezina vai nepiedalās, atbilstoši jau saņemtajam vēlētāju atbalstam proporcionāli sadala tās partijas, kuras ir sarakstā." Kā rāda vēlēšanu un pirms tām veikto aptauju pieredze, šis pieņēmums nav gluži precīzs. Tāpēc tikai hipotētiski var uzskatīt, ka 5% barjeru pārvarētu deviņi politiskie spēki, norāda sociologs. Ja saskaita par tagadējās koalīcijas partijām nodotās balsis, redzams, ka valdības partijām joprojām būtu lielākā ietekme — par tām kopā būtu gatavi balsot 34,5%, par JL, PS un SCP — kopā 24,7%, par SC un PCTVL — 30,6%.
LF direktors A.Freimanis, raksturojot aptauju, kurā iekļauti visu respondentu viedokļi, teica, ka par ieguvēju var uzskatīt Jauno laiku, "kas lēnām ir izgrozījies no krīzes, kura tagad piemeklējusi Zaļo un Zemnieku savienību, jo tās elektorāts turpina sarukt". A.Freimanis arī norādīja, ka augusts sociologu skatījumā vienmēr ir bijis krīzes mēnesis. Vienpadsmit mēnešus gadā cilvēkus vispirms nodarbina sociālās problēmas, bet augustā — izglītības jautājumi, jo "skolas somas izmaksas" vismaz divas reizes pārsniedz cerēto. Šogad augustā bija arī divi referendumi. Aptauja liecina par nelielo atbalstu jaunajiem spēkiem, kurus vada Sandra Kalniete un veido Aigars Štokenbergs, — tie tikai nedaudz ir palielinājuši piekritēju skaitu, neraugoties uz radīto publicitāti.