Narkotiku "pirmās reizes" galvaspilsēta ir Rīga, kurā aizliegtās vielas pamēģinājis katrs trešais kluba apmeklētājs, savukārt citās Latvijas pilsētās narkotikas vēl nav kļuvušas par ierastu parādību — tur vairāk nekā 70% klubu apmeklētāju narkotikas nekad neesot lietojuši. Pamatojoties uz pētījumā gūtajiem datiem, SVA izstrādājusi ieteikumus politikas dokumentiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un klubu īpašniekiem. Policija norāda, ka jācenšas mazināt pieprasījums, jo piedāvājums būšot vienmēr. Arī šovasar lielākie jauniešu izklaižu pasākumi nav iztikuši bez narkotiskajām vielām. Pagājušās nedēļas nogalē Zaķusalā notikušājā Essential KnockOUT festivālā policija reida laikā sākusi sešus kriminālprocesus par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu. Savukārt vēl lielāks aizturēto skaits bija jūnija sākumā Arēnā Rīga deju mūzikas pasākumā Sensation White, kur tika aizturēti desmit apmeklētāji ar narkotikām. Lai apkarotu narkotiku izplatīšanu pie klubiem un citām izklaides vietām, drīzumā pie Rīgas izklaides vietām sāks darboties videonovērošanas kameras. Kurās vietās kameras izvietotas, policija neatklāj. Kameras jau uzstādītas, taču pagaidām esot tehniska rakstura kļūmes. Cita narkotiku izplatīšanas apkarošanas iecere savukārt "iestrēgusi" — pirms nepilniem diviem gadiem tika izstrādāts likumprojekts grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tajā bija paredzēti naudas sodi izglītības un izklaides vietu vadītājiem par nerīkošanos narkotiku izplatīšanas gadījumos. Kā Diena noskaidroja Saeimas Juridiskajā komisijā, likumprojekts uz valsts sekretāru sanāksmes trešo lasījumu nav virzīts. Viens no iemesliem — neviena institūcija neizstrādāja pasākumu kopumu, kas šo iestāžu vadītājiem būtu jāveic, lai novērstu narkotisko vielas izplatīšanu.
Sāk ar ballītēm
Valsts policijas Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis norāda — šis gads ir zīmīgs ar to, ka policijai izdevies aizturēt salīdzinoši lielu skaitu narkotisko vielu tirgotāju. "Nav izņemti ļoti lielu narkotisko vielu daudzumi, uz ko likām akcentu iepriekšējos gados, taču šogad aizturēti vairāki cilvēki, kas reāli organizē narkotisko vielu tirdzniecību," viņš stāsta. Taču, pēc I.Kuža domām, Latvijā politikas veidošanā lielāks akcents būtu jāliek tieši uz narkotisko vielu lietotāju skaita mazināšanu. "Piedāvājumu jau var apkarot. Taču gan nepilngadīgo, gan pilngadīgo jauniešu vidū ir tā — tam, kam vajag, tas meklē. Ja situācija pārvērstos uz otru pusi — tas, kas piedāvā, meklētu, kam piedāvāt, tas jau būtu solis uz priekšu," viņš vērtē.
Valsts policija secinājusi, ka pērn nelegālajā atkarību izraisošo vielu apritē visvairāk izplatīti ir amfetamīnu tipa stimulanti un kanabiss grupas narkotiskās vielas. I.Ķuzis norāda — līdz 20 gadu vecumam jauniešu vidū populārākā narkotiskā viela ir marihuāna, ekstazī, savukārt pēc 20 gadu sasniegšanas pieaug amfetamīna lietotāju skaits. Pērn arī palielinājies izņemto MDA tablešu skaits. Policija konstatējusi, ka pieaug heroīna daudzums narkotisko vielu nelegālajā apritē. Salīdzinot ar 2006.gadu, pieaudzis arī izņemtā kokaīna daudzums.
SVA veiktajā pētījumā intervēto speciālistu vidū dominē viedoklis, ka naktsklubs nebūt nav tā izklaides vieta, kur jaunieši narkotikas izmēģina pirmo reizi. Profilakses speciālisti, policijas darbinieki un izklaides vietu vadītāji norāda, ka pirmo reizi alkoholu un narkotikas, piemēram, hašišu vai marihuānu, biežāk jaunieši izmēģinājuši mājas ballītēs, nelielā draugu lokā. Tieši ar tām saistās lielākās policijas bažas par narkotisko vielu ierobežošanu, jo mājas ballītēs ļoti bieži tiekot izmēģinātas tā sauktās "underground" jeb "melnā tirgus" narkotikas — psihotropās vielas, kuru lietošanu ekspertīzē grūti konstatēt to sastāva dēļ un kuru iedarbība bieži vien nav prognozējama.
Pētījumā minēts, ka lai arī narkotiku pamēģināšanas pieredze visbiežāk ir jauniešiem 24 vai vairāk gadu vecumā (64%), tomēr puse jauniešu līdz 24 gadu vecumam jau ir pamēģinājuši narkotikas.
Kā salīdzinoši bīstamākos narkotisko un psihotropo vielu izplatības līmeņa ziņā eksperti min brīvdabas izklaides pasākumus, piemēram, festivālus un koncertus. Kāds policijas pārstāvis pētījumā saka: "Ja tā būs reiva pārtija, tad lietotāju būs ap 90 procentu, ja tā būs, piemēram, Līgo ziņģe, narkotikām būs varbūt kādi 10 procenti." Likumsargu pārstāvji pētījumā minējuši, ka reiva pasākumos ne velti esot lētāks minerālūdens, alus un sulas, lai pasargātu salietojušos klientus no dehidrācijas.
Izplatītājas — meitenes
Klubu īpašnieki novērojuši, ka pēdējā laikā ir jauna tendence — arvien biežāk narkotiku izplatītājas ir meitenes. Iemesli — viņas stereotipiski rada uzticamāku priekštatu par sevi, mēdz paslēpt narkotikas somiņās, apakšveļā, esot mazāk iespējas viņas pārbaudīt, jo vairākums apsardzes darbinieku ir vīrieši.
Galvenās aktivitātes, ko pētījumā min izklaides vietu vadītāji narkotiku ierobežošanā, ir apsardzes darbinieku apmācīšana, kā arī kluba apmeklētāju mērķauditorijas izvēle, arī kluba cenu politiku — salīdzinoši augstas ieejas maksas un ļoti dārgs ūdens (uzcenojums mēdz būt pat līdz 1500 procentiem). Lai kontrolētu potenciālos narkotiku lietotājus, klubi izmanto face control, kā arī klubā novērošanas kameras, sadarbību ar policiju, akceptējot un veicinot viņu kontroles reidus kluba telpās, tiek veikti eksprestesti.
"Galvenie pasākumi narkotiku ierobežošanai mūsu klubā ir pie ieejas konstatēt, vai cilvēki nav lietojuši narkotikas," saka kluba Essential pārstāvis Jānis Banders. Tāpat arī kluba apsargi izgājuši speciālus apmācības kursus, lai atpazītu narkotiku lietotājus, daļa apsargu klientiem ir "nepamanāmi", jo ģērbušies civilās drēbēs. Essential ir arī to klubu vidū, kas aktīvi sadarbojas ar policiju. "Ja rodas kādas aizdomas, apsargi diezgan bieži attiecīgos cilvēkus lūguši doties viņiem līdzi uz atsevišķu telpu, tad tiek izsaukta policija, kuras klātbūtnē tiek veikta pārmeklēšana," saka J.Banders. Tiesa, kluba darbinieki novērojuši, ka narkotikas lielākoties klienti iegādājoties nevis klubā, bet gan ārpus tā, piemēram, parkā.
"Uz pētījuma pamata, kā arī iepazīstoties ar Eiropas valstu praksi, literatūru, likumdošanu izveidojām ieteikumus politikas veidotājiem, klubu īpašniekiem, tiesībsargājošām institūcijām, profilakses speciālistiem," stāsta Aija Pelne, SVA Atkarību slimību epidemioloģiskās uzraudzības centra direktore. Ieteikumu vidū minēts, ka klubu apsardzes darbiniekiem jāiziet apmācības kursi, lai atpazītu narkotiku lietotājus, kopā ar policiju jāorganizē pārbaudes pie izklaides vietu ieejas laikos, kad ir lielākais apmeklētāju pieplūdums. Tāpat arī SVA rosina, sadarbojoties ar policiju, organizēt pasākumus kārtības nodrošināšanai uz autoceļiem pēc lieliem publiskiem pasākumiem.
***
Narkotikas pāris reižu — kādas var būt sekas?
Aelita Vagale, Rīgas Atkarības profilakses centra direktore
Pirmkārt, grūti pateikt, vai viņi turpmāk būs atkarīgie vai ne. Es no savas pieredzes gan zinu, ka ļoti reti ir tie eksperimentētāji, kas pārtrauc lietot. Jābūt ļoti lieliem apsvērumiem, kā, piemēram, vienu reizi neveiksmīgai lietošanas pieredzei. Viņi visi jau ir ļoti lielā riska grupā, lai kļūtu atkarīgie. Otrā trešā reize jau ir apzināta vēlme pēc izjūtām, kas ir psiholoģiskā tieksme. Tad viņi var pāriet uz citām vielām. Ja iesāk ar marihuānu vai amfetamīnu, pēc tam ir vēlme izmēģināt ko "spilgtāku" un "asāku". Otrkārt, tas atkarīgs no vielām, kuras lieto. Piemēram, ja tas ir LSD vai arī amfetamīns, no dažām lietošanas reizēm pēc vairākiem gadiem var būt psihiskas izmaiņas. Ārzemēs bijuši pētījumi, ka pēc šo vielu lietošanas var būt "uzplaiksnījumi" — cilvēks skaidrā prātā piepeši izjūt tās asās izjūtas, un, ja cilvēks ir pie stūres, tas ir bīstami.
***
Ko saka pētījums
Klubu apmeklētāji paši uzskata, ka narkotisko vielu lietošana Latvijā jauniešu vidū nav retums. 27% domā, ka tā ir ļoti izplatīta parādība un 54% — ka tā ir diezgan izplatīta parādība.
Narkotiskās vielas nekad nav lietojuši 46% klubu apmeklētāju, 32% tās lietojuši dažas reizes, 14% — izmēģinājuši vienreiz dzīves laikā, bet 7% lieto regulāri.
Populārākā narkotiskā viela klubu apmeklētāju vidū ir marihuāna vai hašišs — to lietojuši 41% klubu apmeklētāju. 20% lietojuši amfetamīnu, 15% — ecstasy un 9% kokaīnu.
63% klubu apmeklētāju nesagādātu īpašas problēmas diennakts laikā dabūt marihuānu un 50% būtu viegli vai samērā viegli dabūt amfetamīnu vai ecstasy.
Klubos un diskotēkās visbiežāk (40% gadījumu) tiek izplatīts ecstasy, to arī mēdzot piedāvāt privātajās ballītēs un tusiņos (23%). Amfetamīnu parasti iegādājas vai nu klubos (31%), vai arī kāda cita cilvēka mājās (32%).
Vislielākā daļa klubu apmeklētāju (65%) norāda, ka narkotikas ieguvuši no draugiem, 25% — no paziņām, un tikai 4% no dīlera vai nepazīstama cilvēka.
Jo turīgāki, jo narkotikas tuvākas. Četri no pieciem klubu apmeklētājiem, kuru personīgie ienākumi ir virs 500 latiem, pamēģinājuši narkotiskās vielas, 15% tās lieto regulāri.
Vīriešiem, pieaugot vecumam, narkotikas pamēģinājušo skaits palielinās, sievietēm — tieši otrādi — narkotikas visbiežāk lietojušas jaunākas sievietes.
Marihuānu pamēģinājuši 17% jauniešu vecumā līdz 16 gadiem, 37% — 16 un 17 gadu vecumā
Avots: Sabiedrības veselības aģentūra
***
Sodi
Par lietošanu
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta norīkojuma ir paredzēts naudas sods līdz 75 latiem vai arests līdz 15 diennaktīm.
Ja tas noticis atkārtoti gada laikā, iestāja kriminālatbildība. Sods — brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Par iegādāšanos
Par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos bez nolūka tās realizēt iestājas krimināltbildība. Sods — brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Par realizēšanu
Par narkotisko neatļautu realizēšanu iestājas kriminālatbildība. Sods — brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
***
Drīzumā pie Rīgas izklaides vietām sāks darboties videonovērošanas kameras
Essential kluba apsargi izgājuši apmācības kursus, lai atpazītu narkotiku lietotājus