Saeimā patlaban darbojas 15 pastāvīgās komisijas un 15 apakškomisijas. Ir izveidotas 67 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem un sešas pastāvīgās delegācijas, kas pārstāv mūsu valsti starpparlamentārās organizācijās.
„11.Saeimai jau pirmā darba gada laikā ir izdevies ieviest virkni reformu un jauninājumu, kurus iepriekšējos parlamenta sasaukumos īstenot nav bijis iespējams. Starp tiem minama nulles deklarācijas ieviešana, atteikšanās no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, rit aktīvs darbs pie gadiem negrozītā Pilsonības likuma jaunās redakcijas. Līdztekus likumdošanas darbam Saeima ir turpinājusi īstenot atvērta parlamenta politiku, ikdienas darbā un lēmumu pieņemšanā iesaistot nozaru lietpratēju un nevalstiskā sektora pārstāvjus. Par auglīgo sadarbību liecina, piemēram, nevalstisko organizāciju aktīvā iesaiste šī gada Atvērto durvju dienā, Saeimas apmeklētājus informējot par sabiedrības līdzdalības iespējām parlamenta darbā”, norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
11.Saeima pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ir uzsākusi darbaspēka nodokļu samazināšanu, 2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi paredzot 24 procentu apmērā, 2014.gadā to samazinot līdz 22 procentiem, bet 2015.gadā – līdz 20 procentiem. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus.
Savukārt, lai sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem, no 2012.gada 1.jūlija par vienu procentpunktu – līdz 21 procentam - samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme.
Strādājot pie ēnu ekonomikas ierobežošanas, 11.Saeima pieņēmusi Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, kas uzliek iedzīvotājiem pienākumu vienreiz deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu.
Lai risinātu ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, parlamenta pieņemtie pensiju likuma grozījumi paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem. Līdztekus ar grozījumiem arī saglabāta iespēja pensionēties priekšlaicīgi.
11.Saeima ir atteikusies no aizklātajiem balsojumiem parlamentā. Izdarītie grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, Valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās velēšanu komisijas vadītāju un virkni citu amatpersonu ievēlēt atklātā procedūrā. Aizklāts balsojums pagaidām saglabājas tikai par Valts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešiem.
Lai pilnveidotu nodokļu administrācijas un uzņēmēju sadarbību, veiktie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredz izveidot uzticamo uzņēmumu sarakstu, ar kuru Padziļinātās sadarbības programmas ietvaros tiks realizēta ciešāka un efektīvāka sadarbība, tā atvieglojot administratīvo slogu uzņēmējiem. „Baltā saraksta” uzņēmēji varēs saņemt dažādas priekšrocības un atvieglojumus.
Savukārt Nodokļu atbalsta pasākuma likums pieņemts, lai palīdzētu uzņēmējiem atmaksāt krīzes ietekmē radušos nodokļu parādus. Samaksājot nodokļu pamatparādu un soda naudu 10 procentu apmērā, uzņēmējiem dota iespēja dzēst visu nokavējuma naudu un soda naudu 90 procentu apmērā. Likumprojekts paredz līdzšinējo nodokļa parāda samaksas termiņu, kas ir 18 mēneši, pagarināt līdz pat 60 mēnešiem atkarībā no nodokļu parāda summas.
Saeima ir strādājusi arī pie tiesu darba pilnveidošanas, veicot uzlabojumus gan civillietu izskatīšanā, gan paātrinot kriminālprocesu.
Ar praktisku rezultātu vainagojusies Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbība, un izdarītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz iespēju centralizēti kopā ar citām Baltijas valstīm iepirkt medikamentus un medicīnas preces. Kopīgi iepirkumi nodrošinās zemāku cenu.
Parlaments ir uzsācis darbu vēl pie vairākām reformām tieslietu jomā, piemēram, plānojot modernizēt Civillikuma Ģimenes tiesību daļu un ieviešot jaunu, starptautiskajām prasībām atbilstošu rīcībspējas regulējumu. Iecerētie grozījumi Krimināllikumā paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas. Paredzēts samazināt brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas, mazāk bargus sodus paredzot par noziegumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un dzimumneaizskaramībai. Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešana.
Savukārt Pilsonības likuma reforma paredz modernizēt kopš 1998.gada negrozīto likumu, atļaujot dubultpilsonību iegūt ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likuma grozījumi skars pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Īstenojot atvērta parlamenta politiku, 11.Saeimas pirmajā darbības gadā noticis ikgadējais Saeimas un NVO forums, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām organizēta 2.Jauniešu Saeima, kā arī tradicionāli rīkota Ēnu diena, Muzeju nakts un Atvērto durvju diena, notikušas vairākas tematiskas izstādes. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām gada laikā notikusi virkne konferenču un diskusiju.
Ārkārtas vēlēšanās, kas notika 2011.gada 17.septembrī, 11.Saeimā ievēlēts 31 deputāts no politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” saraksta, 22 deputāti no saraksta „Zatlera Reformu partija”, 20 deputāti no saraksta „Vienotība”, 14 deputāti no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un 13 deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības.
11.Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2011.gada 17.oktobrī.