Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts - koalīcijā ietilpstošo partiju politiķi, pret bija 39 tautas kalpi - opozīcijā esošie deputāti.
Vienotību jaunajā valdībā pārstāvēs premjere Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savukārt izglītības un zinātnes ministra amatu uzņemsies Vienotības izvirzītā līdzšinējā Iespējamās misijas vadītāja Mārīte Seile.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji jaunajā valdībā būs ekonomikas ministre Dana-Reizniece Ozola, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, kā arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Savukārt nacionālajā apvienība Visu Latvijai!/TB-LNNK jaunajā valdībā būs pārstāvēta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un kultūras ministri Daci Melbārdi.
Valdībā strādās septiņi ministri no iepriekšējas valdības.
Premjeres komandā būs parlamentārais sekretārs, Straujuma žurnālistiem atklāja pēc valdību apstiprinošā balsojuma Saeimā. Šo amatu uzticēs Nacionālās apvienības pārstāvim Rihardam Kolam. Premjere teica, ka viņa uzdevumu lokā būs risināt ar komandējumiem un pieņemšanām saistītus uzdevumus, kā arī sagatavošanās Latvijas simtgades svinībām 2018.gadā.
Runājot par jauno valdību, Straujuma izteicās, ka komandas
mugurkauls saglabājies no iepriekšējās valdības, bet tā papildināta ar
jaunām asinīm. Viņa uzsvēra, ka koalīcijas sastāvs ir tas pats, kas
iepriekš, līdz ar to viņa ir droša, ka tās strādās kā komanda un ir
saradušas viena ar otru.
Uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē par valdības apstiprināšanu, premjerministre teica, ka jaunās valdības virsmērķis ir cilvēku labklājības vairošana, tāpēc noteikti trīs galvenie virzieni - tautsaimniecības izaugsme, dzīves kvalitātes uzlabošana un drošība.
Vairākas stundas ilgušajās debatēs Saeimā par jaunās valdības izveidi un tās deklarāciju, no Saeimas tribīnes izskanēja kritika. Saeimā jaunievēlētā bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) izteicās, ka deklarācija izskatoties kā priekšvēlēšanu solījumu un labo darbu apkopojums bez plāna un sadalījuma, kas darāms īstermiņā un kas - ilgtermiņā.
"Šī deklarācija rāda vēlmi par katru cenu solīt visu un solīt visiem, bet ne par resursiem, kā to īstenot," izteicās Sudraba, par piemēriem minot deklarācijā uzskaitīto atbalstu nacionālās un reģionālās nozīmes centru un lauku izaugsmi, taču nepasakot ko tieši šajā sakarā plānots darīt.
Sudraba arī uzsvēra, ka valdības deklarācija noteikti nav rakstīta, lai būtu saprotama sabiedrībai, bet gan nelielam ierēdņu lokam. Pēc viņas paustā, šī deklarācija pretendē būt "viena no sarežģītākajām gan struktūras, gan valodas ziņā," kritizēja Sudraba. Tam piekrita arī Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība), kurš pauda, ka ar šādu darāmo darbu dokumentu valdība noteikti neveicināšot aizbraukušo atgriešanos Latvijā.
Savukārt citas opozīcijās esošās partijas Latvijas Reģionu apvienība pārstāvis Dainis Liepiņš pauda, ka valdības deklarācijā nejūt atbildību.
"Jautājums man ir vienkāršs – kāds ir uzdevums šai te deklarācijai?" viņš taujāja.
Deputāts uzskata, ka jaunās valdības deklarācija neliks ģimenēm tomēr palikt Latvijā un nedoties uz ārvalstīm. "Es nedomāju, ka kāds no tiem jauniem uzņēmējiem, ar tām ģimenēm, kas šobrīd domā par to – izšķirties braukt prom vai palikt, lasot šo deklarāciju, tiešām izvēlēsies nākošos četrus gadus tomēr palikt Latvijā. Tas, kā tas ir uzrakstīts, nav domāts viņiem. Tas tiešām ir domāts ierēdņiem," piekrītot Sudrabai, teica Liepiņš.
Savukārt Jānim Ādamsonam (Saskaņa) premjeres teiktie vārdi "ieviesīsim", "attīstīsim", "pilnveidosim" atgādinot par PSKP kongresu laikos teiktajiem nekonkrētajiem solījumiem. Apstākļos, kad pasauli apdraud kibernoziegumi, narkotiku izplatība un citas lietas, par to deklarācijā konkrētu uzdevumu neesot.