Nacionālajā drošības koncepcijā noteiktais jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Pamatojoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Koncepcijā ir definēti potenciālie militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumi un prioritātes minēto apdraudējumu novēršanai.
Militārā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir NBS kaujas spēju uzturēšana un attīstība, NBS dalība NATO un ES vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā.
Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un ES interesēm. Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana.
Pilsoniskas sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīga pilsoņu kopuma attīstību. Prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas izveide.
Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana. Prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides nodrošināšana, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana.
Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās, īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētās organizācijas. Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un sabiedrības izglītošana.
Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus. Prioritātes terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās, starptautiskā sadarbība, valsts, pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma riska objektu drošība.
Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot t.s. cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana.
Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi, jeb viens Saeimas sasaukums.