Aptauja: 40% iedzīvotāju domā, ka pusgada laikā varētu zaudēt darbu

20% respondentu bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.Salīdzinot ar pērnā gada oktobri, iedzīvotāji šajā jautājumā kļuvuši pesimistiskāki. Kopš tā laika būtiski audzis to cilvēku skaits, kas iespēju zaudēt darbu tuvāko sešu mēnešu laikā vērtē kā ļoti lielu vai drīzāk lielu – pērn rudenī tā domāja kopumā 22%, tai skaitā tikai 4% to vērtēja kā ļoti lielu. Kopumā 60% uzskatīja, ka šāda iespēja ir drīzāk maza vai niecīga.Iedzīvotājiem aptaujā arī tika vaicāts, vai, pēc viņu domām, 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu būs jāstrādā vairāk. Lielākā daļa – 43% - domā, ka būs jāstrādā aptuveni tikpat daudz, 36% - ka vairāk, bet 7% - ka mazāk.45% aptaujāto spriež, ka nākamgad viņu ģimenei būs mazāk naudas nekā šogad, bet vairāk paredz tikai 8%. 32% uzskata, ka naudas apjoms nemainīsies."Aptaujas dati rāda, ka teju pusei aptaujāto nav ilūziju par nākotnes perspektīvām – 40% aptaujāto darba izredzes pat tuvākā pusgada laikā ir nedrošas un tikpat cilvēku sagaida, ka samazināsies drošība viņu dzīvesvietas tuvumā. Manuprāt, cilvēki īsti neredz izeju no situācijas," tā secina sociālantropoloģe Aivita Putniņa.Lai pielāgotos situācijai, cilvēki ar to samierinās, viņa piebilst un norāda, ka pētījums arī nerāda reakciju uz haotisko nodokļu politikas maiņu budžeta pieņemšanas laikā. Stabilitāte tiek panākta ar tēriņu piebremzēšanu, taupot galvenokārt uz izklaidēm, pieaug arī to cilvēku procents, kas taupīs uz veselības izdevumiem. "Šāda apātija, manuprāt, bremzēs valsts attīstību kopumā – cilvēki jutīsies atsvešināti no darba, strādās ar īstermiņa interesi un piezemēs savas prasības.: Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka iedzīvotāju prognozēs par savām finansēm ir nepamatoti pesimistiski, jo, viņaprāt, ekonomiskā situācija valstī varētu sākt uzlaboties 2010.gada vasarā un līdz ar to arī augtu iedzīvotāju ienākumi, kas attiecīgi palielinās arī nodokļu ieņēmumus.