Tikai 15% aptaujāto respondentu atzina, ka, lai valsts uzplauktu, viņi būtu gatavi paciest īslaicīgas ekonomiskās grūtības.
10% respondentu nevarēja vai negribēja atbildēt uz jautājumu, vai viņi ir gatavi samierināties ar savas materiālās situācijas pasliktināšanos, lai valdība varētu pieņemt lēmumus, kas, tās skatījumā, ir nepieciešami ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
Raksturojot draudus Latvijas ekonomiskajai labklājībai nākotnē, visbiežāk iedzīvotāji teikuši, ka to apdraud darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās (72%) un slikta valsts pārvalde (62%). Nedaudz retāk atzīmēti tādi draudi kā attīstības stratēģijas trūkums (46%) un slikta uzņēmējdarbības vide (44%).
To, ka Latvijas ekonomisko labklājību visvairāk apdraud dažādi ārējie spēki, iedzīvotāji minēja salīdzinoši retāk: krīzi citur pasaulē par draudu Latvijas labklājībai uzskata 18% respondentu, energoresursu izsīkšanu pasaulē - 9% un globālo sasilšanu vai dabas katastrofas - 7% aptaujāto.
Raksturojot, viņuprāt, būtiskākos kritērijus apmierinātībai ar savas labklājības līmeni, visbiežāk iedzīvotāji minējuši ienākumus (85%). Vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši arī veselības aizsardzības (62%) un sociālās aizsardzības pieejamību (51%). 46% par svarīgu labklājības komponenti uzskatījuši darba tirgu (darba iespējas, karjeru). Salīdzinoši retāk pausts uzskats, ka, izvērtējot labklājības līmeni, svarīga ir kultūras vide (7%), sakārtota, skaista apkārtne (6%), informācijas pieejamība (5%), izklaides iespējas (5%) un iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē (4%).
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, laika posmā no 11.marta līdz 24.martam aptaujājot 1006 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.