Aptauja: Kā vērtējat Valda Zatlera uzstāšanos?

To varētu daļēji uzskatīt par viņa priekšvēlēšanu runu, atskaiti. Taču manā izpratnē sadaļa par nākotni bija par maz izstrādāta. Ja Zatlers būtu šodien oficiāli nominēts kā prezidenta kandidāts, tad varbūt varētu būt citādi. Es domāju - ja viņu oficiāli nominēs, tad būs vēl otra runa - tā nākotnes daļa, ko viņš šodien tikai iezīmēja, tajā būs jau izvērstāka, un būs precīzi izklāstīti plāni. Kopumā tā nav slikta iniciatīva, ja arī turpmāk Valsts prezidents, piemēram, reizi gadā uzstātos ar šādu runu.**Iveta Kažoka, Providus pētniece:** Biju domājusi, ka būs vizionārs uzstādījums par to, kā Latvijai jāattīstās nākamajos četros gados. Tas tikai daļēji piepildījās. Lielākoties tā bija atskaite par to, kas noticis iepriekš, gan ar jūtamiem mēģinājumiem nesarūgtināt nevienu, ne īpaši piedāvāt kaut ko pavisam jaunu. Tādā mērenības, konservatīvā stilā ieturēta runa ar dažām progresīvām idejām. Kopumā nebija slikti, varēja vēlēties daudz lielāku fokusu uz vērtību jautājumiem, varbūt mazāk lietas, ko prezidents iepriekšējos divos gados rosinājis. Bet vienlaikus - šāda jauna tradīcija nav peļama. [Iegūt atbalstu pirms vēlēšanām] tādā runā nebūtu iespējams, tad vajadzīgs lielāks fokuss, lielāka iedvesma, mazāk kaleidoskopiska pārskata.**Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors:** Man, pārstāvot akadēmisko sabiedrību un Latvijas Universitāti, bija būtiski dzirdēt uzstādījumu par sabiedrību, kas balstās zinātnē, modernajās tehnoloģijās, kas nav iedomājama bez augstākās izglītības attīstības. Mūsu nelaime ir tā - ja parādās uzstādījumi - izglītība, zinātne, tās nozīme sabiedrības attīstībā - neviens jau neiebilst, ka tas ir vajadzīgs. Taču vajadzīgs, lai to realizē konkrētā politikā, konkrētos darbos. Ar prezidenta uzstādījumu un vēlmi to darīt pamazām politiskās aprindas gan Saeimā, gan Ministru kabinetā šo domu sāk uztvert aizvien nopietnāk, un es domāju - mēs sāksim realizēt tiešām ilgtspējīgāku politiku Latvijā.**Rūta Dimanta, portāla ziedot.lv vadītāja:** Vairāk prezidenta runā sadzirdēju atskaiti par iepriekšējo laiku, mazāk sadzirdēju nākotnes kopējo virzību - kur mēs pēc četriem gadiem atradīsimies, kā šos četrus gadus visai sabiedrībai jārīkojas. Man, iespējams, gribētos dzirdēt iedvesmojošāku runu. Motivējošu un vienojošu uz kopīgu darbību - labklājības, ekonomikas, demogrāfijas jomās - valsts aparātā strādājošos cilvēkus. Taču kopumā šo runu vērtēju kā jaunu, labu, demokrātisku tradīciju.**Arnis Kaktiņš, sociologs:** Bija interesanti, Zatlers cenšas ieviest jaunu tradīciju. Līdz šim prezidenti šāda veida pārskata, programmatoriskas runas nav teikuši. Viņš runāja gan par iepriekšējo darbību, gan pat vairāk par to, ko un kā vajadzētu valstī darīt. Bija gan lozungi, kam nebija seguma, gan arī daudzas vērtīgas lietas, kam bija segums. Taču mūsu valstī lielā nelaime ir tā, ka prezidentam jau ir minimālas, lai neteiktu - nekādas iespējas, ko darīt no tām daudzajām lietām, ko viņš pieminēja. Lai viņš varētu aktīvi darboties visos tajos virzienos, ko ieskicēja, vajadzīga nopietna konstitucionālā reforma. Prezidentam jābūt pilnīgi citām pilnvarām.**Vitālijs Gavrilovs, LDDK prezidents:** Kopumā ļoti pozitīvi runu vērtēju, Zatlers tiešām izskatījās kā līderis. Pirmoreiz valsts augstākā amatpersona no sava viedokļa nosauca četrus stratēģiskos attīstības virzienus. Šie četri virzieni - politiskās sistēmas modernizācija, konkurētspējas uzlabošana, gudra saimniekošana, demogrāfijas problēmu risināšana - ir ļoti svarīgi kopējo nākotnes mērķu sasniegšanai.**Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste:** Priecājos, ka prezidents savā runā novērtēja primāro veselības aprūpi. Protams, vēl daudz jādara, lai ģimenes ārsta institūts būtu draudzīgāks, patīkamāks. Man patika runā uzsvērtā doma, ka mums pašiem jāpiedalās, jāiesaistās, ka šī ir mūsu zeme, ka paši esam par to atbildīgi.**Andris Guļāns, AT senators:** Pozitīvais ir tas, ka prezidents mēģināja kontaktēties ar pašiem vēlētājiem, kas ievēl Saeimu. Protams, nevajadzētu gaidīt, lai prezidents mums atrisina visas problēmas, taču būtiski, ka šis bija aicinājums uz dialogu, uz aktīvu sadarbošanos ar abām pusēm - tiem, kas zālē sēž, un valdībā.