Aptauja: Latviju krīzē ievedusi valsts izzagšana un politiķu nekompetence

Profesore Margarita Dunska:

Aizvien vairāk cilvēku domā, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā, pasliktinājies valdības darbības vērtējums, vairāk cilvēku kā ļoti sliktas vērtē iespējas atrast labu darbu. Interesanti, ka, prognozējot ekonomikas stāvokli pēc gada, pesimistiski noskaņots mazāks aptaujāto īpatsvars nekā augustā (48% un 51%), kas, protams, kopumā tik un tā atspoguļo cilvēku pesimismu un zināmā mērā bezizejas situāciju, jo tikai 9% „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu cer, ka stāvoklis uzlabosies. Vairāk, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, ir cilvēku, kuriem grūti pateikt, kas sagaidāms nākotnē. Tas nozīmē, ka kopējā šaubu un neizlēmības gaisotne valstī ietekmē arī aptaujas dalībniekus.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš:

Kopumā  tas viss uztrauc, jo izskatās – Latvijas kreditoru nepiekāpības dēļ tūlīt izrādīsies, ka valdošie politiķi atkal jau nebūs spējīgi pildīt tikai nupat sabiedrībai izteiktos solījumus un pārkāps ne vienu vien pašu novilkto budžeta samazinājumu sarkano līniju. Savukārt tas neizbēgami palielinās sabiedrības neapmierinātību un vairos pesimismu, kurš ir tikai pussoļa attālumā no kritiski zemā janvāra līmeņa. Tāpēc esmu neizpratnē: kāpēc gan pie varas esošajiem vajadzēja sabiedrībai solīt, vilkt sarkanās līnijas un dot cerības, ja pastāvēja visai augsta varbūtība, ka tikai pēc mēneša tas viss izrādīsies blefs? Tas taču ir acīmredzami, ka pie varas esošajiem (gan visiem kopā, gan katram atsevišķi) nav tāda uzticības resursa, lai varētu šādus riskus atļauties.

DnB NORD Bankas viceprezidents, valdes loceklis Ivars Kapitovičs:

Šie rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir tieši un personiski saskārušies ar „trīskāršā šoka terapiju” – vienlaicīgu ienākumu samazināšanos, diskusijām par nodokļu sloga palielināšanu un no valsts un pašvaldībām saņemamo pakalpojumu klāsta samazināšanos.

Ekonomiste Raita Karnīte:

Manuprāt, pirmais un galvenais uzdevums ir izmainīt valdības darba stilu: konkretizēt valsts attīstības virzību un spēt to izskaidrot iedzīvotājiem, konkretizēt valdības prioritātes (ne tikai un vienīgi prioritāte ir valsts budžets), virzīt valdības darbu mērķtiecīgas tautsaimniecības izaugsmes vadībai, uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, nevis deklarējot steigā pieņemtos lēmumus, bet skaidrojot nodomāto politiku un tās sekas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors Gundars Ķeniņš – Kings:

Presē dzīvi atspoguļotie koalīcijas partiju strīdi un gandrīz pilnīga savstarpējā neuzticība parāda nevēlēšanos vai nespēju veidot valsts interesēm un apstākļiem piemērotu budžeta politiku. Negatīvo pasvītro lielo naudas aizdevēju prasības un vēl dažos punktos nepabeigtā vienošanās par to, kas tiek dots un solīts.
Iedzīvotāju noskaņojums „DnB NORD Latvijas barometrā” (85%) rāda, ka vēl pastiprinās gluži nereāla vēlēšanās radikāli mainīt valsts saimniecisko politiku. Ja ievērojam valdības nespēju ātri panākt uzlabojumus tautsaimniecības attīstībā, cerības par Ministru kabineta un tautas vienotību liekas iluzoras. Valdībai tautas atbalsta faktiski nav. Taču cilvēki paši, pat valdības maiņas gadījumā, situāciju uzlabot nevar.

Stratēģiskās komisijas vadītājs, sociālantropologs Roberts Ķīlis:

Izriet viens noteikts secinājums. Grūtajos rudens un ziemas mēnešos visiem, kas ietekmē sabiedriskos noskaņojumus, būtu vēlams koncentrēties uz stabilizēšanu, ne kacināšanu. Visdrīzāk tuvākie četri vai pieci mēneši arī būs visgrūtākais krīzes periods, kam pavasarī vajadzētu sekot gan ekonomiskai, gan psiholoģiskai atlabšanai. Otrs uzsvars liekams uz tuvākā gada vai divu gadu nākotnes scenāriju izstrādi un piedāvājumu sabiedrībai.