Vairums iedzīvotāju – 44% - gan uzskata, ka spēs segt maksājumus par mājokļa uzturēšanu, lai arī nāksies ekonomēt uz citām lietām. Vēl 16% domā, ka varēs samaksāt par mājokli bez īpašām grūtībām.19% aptaujāto pagaidām spējot segt šos maksājumus, bet paredz, ka līdz apkures sezonas beigām parādi varētu iekrāties. Arī šādi domājošo cilvēku īpatsvars kopš janvāra nedaudz pieaudzis, bet sociālantropologs Roberts Ķīlis kāpumu drīzāk skaidro ar lielāku reālismu savu iespēju izvērtēšanā.Aptaujas dati rāda, ka Rīgā dzīvojošie biežāk nekā aptaujātie citās pilsētās un laukos ir pauduši bažas, ka līdz apkures sezonas beigām viņiem, visticamāk, būs parādi par mājokli, bet laukos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā uzskatīja, ka varēs samaksāt par mājokli bez problēmām.
Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes
priekšsēdētāja Ģirta Beikmaņa sniegtās informācijas, šogad izteikti
iezīmējas jauns parādnieku portrets – tie ir dzīvokļu īpašnieki ar
lielām kredītsaistībām pirmspensijas vecumā, kuri nespēj apmaksāt ne
kredītus par mājokli, ne arī komunālos maksājumus. Šī cilvēku grupa
apsaimniekotājam radot vislielāko risku un zaudējumus, jo summas ir
lielas, tiesu procesi – gari un parādu atgūšana var ieilgt gadiem.
Atšķirībā no šīs grupas pensionāriem un mazturīgajiem ir iespēja saņemt
atbalstu no valsts un pašvaldības, kas daļēji palīdz segt maksājumus,
piebilst Ģ.Beikmanis.
Iedzīvotājiem lielākās grūtības sagādā maksa par apkuri – tā atbildēja 52% aptaujāto. 14% visgrūtāk apmaksāt elektrību, 9% - īres maksu, 4% - apsaimniekošanas izdevumus.
Jautājumā, kurās trīs jomās iedzīvotāji taupītu pirmām kārtām, ja vajadzētu ekonomēt uz citām lietām, lai segtu ikmēneša maksājumus par mājokli, populārākās atbildes bija apģērbs un apavi (36%), ceļojumi (34%), lielāki pirkumi (33%). 29% nosaukuši kultūras pasākumus, 25% – pārtiku, 21% - mājsaimniecības labiekārtošanu, tikpat daudz – ciemošanos, tikšanās ar draugiem, dāvanas, 12% - grāmatas, preses izdevumus, 9% - transportu. 7% nedomā, ka būs vajadzība ekonomēt uz citām lietām.
Latvijas Bankas Makroekonomiskās analīzes daļas vadītāja vietnieks Vilnis Purviņš, komentējot datus, norāda: tas, ka gandrīz pusei aptaujāto nāksies ekonomēt uz citām lietām, nav pārāk optimistiska ziņa iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās aspektā. Turklāt, pēc aptaujas datiem, ekonomēšana notiks uz plašu preču un pakalpojumu klāstu, ietekmējot ne tikai mazumtirdzniecības apgrozījumu. Viņaprāt, mājokļa uzturēšanas izdevumu negatīvo ietekmi uz pieprasījumu varētu mazināt gaidāmā deflācija, kas atvieglotu komunālo maksājumu slogu.
Savukārt DnB NORD Bankas Pārdošanas pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, vērtējot tēriņus, no kuriem cilvēki gatavi atteikties, secina, ka līdz ar krīzes iestāšanos iedzīvotāji izvērtējuši līdzšinējās vērtības, vadoties nevis pēc atziņas "nodzīvot dienu tā, it kā tā būtu pēdējā", bet gan ņemot vērā ilgtermiņa vērtības un ikdienā nepieciešamo. Par to liecinot fakts, ka, piemēram, no izglītības gūšanas iespējām iedzīvotāji atteiktos visnelabprātāk (3%).
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo
iedzīvotāju aptaujā augustā, aptaujāti 1011 respondenti vecumā no 18
līdz 74 gadiem visā Latvijā.