V.E. Valdim Zatleram
Latvijas Valsts prezidentam
Par grozījumiem Farmācijas likumā
Jūsu Ekselence,
Atļaujamies vērsties pie Jums, LR Valsts Prezidenta, jo turpmākajā 2010.gada pusē izšķirsies vesela sektora, kurš rūpējas par valsts iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi, liktenis. Ar Latvijas aptieku sektoru nākas saskarties teju katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, sociālās piederības vai tautības. Aptieku nozares attīstībā pēdējo 10 gadu laikā Latvijas un citu valstu investori ieguldījuši vairākus desmitus miljonus latus, radot vairākus tūkstošus darba vietu farmaceitiem un farmaceitu palīgiem.
Esam būtiski nobažījušies par faktu, ka pēdējā laikā publiskajā telpā, tai skaitā likumdevēju aprindās, publiskots farmaceitu grupas viedoklis, kas ir pretrunā ar tirgus ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības principiem. Profesijas atsevišķu pārstāvju viedoklis savā dziļākajā būtībā ir bīstams un nākotnē, iespējams, var ne tikai apdraudēt Latvijas aptieku sektora attīstības perspektīvu, bet arī mazināt investoru drošību Latvijā un Latvijas biznesa vides starptautisko reputāciju.
Vēlamies pievērst uzmanību, ka aktīvākā farmaceitu intereses aizstāvošā organizācija - Latvijas Brīvo Farmaceitu asociācija turpmāk - LBFA) pārstāv ne vairāk kā 200 farmaceitu, t.i. mazāk par 9% no kopējā farmaceitu un farmaceitu asistentu skaita.
Atgriežoties pie problemātiskā jautājuma vēstures, zinām, ka 2001. gadā tika pieņemta aptieku īpašuma tiesības ierobežojoša norma, ar mērķi nepieļaut situāciju, kad viens monopolists privatizē visas Latvijas aptiekas un, iespējams, to telpas izmantotu citiem mērķiem. Tika piešķirts 10 gadu moratorijs, kura mērķis bija tirgus liberalizācija un iespēja brīva tirgus apstākļos nostabilizēties aptieku skaitam, izvietojumam, darbaspēkam un pakalpojumu kvalitātei. Reālā situācija šais 10 gados parāda, ka farmaceiti ir brīvprātīgi pārdevuši vairāk nekā 500 aptiekas uzņēmējiem par summām, kas sniedzās pat virs 100 tūkst LVL par vienu aptieku un licenci.
Pašlaik no 846 aptiekām aptuveni 30 ir slēgta tipa un no Valsts zāļu aģentūras mājas lapā publicētā saraksta redzam, ka tikai 16% no atvērta tipa aptiekām ir beztermiņa licences, bet parējās 87% ir ar termiņu līdz 2010. gada 31. decembrim (beztermiņa licences tiek izsniegtas tikai farmaceitam). Pēdējā gada laikā situācija nav mainījusies un beztermiņa licenču īpatsvars nav pieaudzis, līdz ar to mēs secinām, ka arī tuvāko mēnešu laikā radikālas izmaiņas vairs nenotiks. Pie tam, praksē ir pārbaudīts, ka farmaceitam piederoša aptieka nav varējusi pievienot sev vēl vienu aptieku, kas norāda, ka VZA vadās pēc pieņēmuma „1 aptieka 1 farmaceitam”, kas likumā precīzi nav definēts un pret to iebilst pat tādas farmaceitu organizācijas kā Latvijas Aptieku biedrība.
Pašlaik Latvijā darbojas 16 aptieku tīkli (4 un vairāk aptiekas) un tikai viens dalībnieks pārsniedz 15% no aptieku skaita īpatsvara. Kopā aptieku tīkli aptver ap 50% no aptieku skaita.
Diemžēl radikālie farmaceiti par galveno iemeslu, kāpēc personām, kurām nav farmaceita diploms, ir jāaizliedz brīvība būt par aptiekas īpašnieku, vaino komersantus neētiskā darbībā un peļņas kārē (avots: Veselības ministrijas ziņojums par cenu situāciju zāļu tirgū un LBFA vēstule valsts prezidentam). Latvijā pastāvošās demokrātijas iekārtā, kurā valda brīva tirgus ekonomiskie principi, peļņa ir vispārpieņemts mērķis, kura dēļ tiek veikta uzņēmējdarbība un īpašnieks – ekonomists vai farmaceits, ir ieinteresēts peļņas vairošanā. Ir arī izskanējis viedoklis (avots: LETA apaļā galda diskusija 14.04.), ka farmaceiti, kuri strādā aptieku ķēdēs, veic zemākas kvalitātes farmaceitisko aprūpi nekā individuālajās aptiekās strādājošie. Mūsu rīcībā ir fakti (SKDS pētījums, respondenti: 511 aptieku vadītāji), ka farmaceitiskās aprūpes kvalitāte nav saistīta ar īpašumtiesību formu. Tāpat, pašreizējā Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente L.Krīgere ir norādījusi, ka īpašuma tiesības nav saistītas ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.
Mēs uzskatām, ka lielāki aptieku uzņēmumi ir spējīgi nodrošināt lielākas investīcijas darbinieku apmācībā, gan vienotu standartu ievērošanu, gan civiltiesisko atbildību pacientam.
Bieži tiek arī sagrozīti fakti un piesaukts Eiropas Savienības Ģenerāladvokāta Īva Bota spriedums lietā pret Vāciju un Itāliju, kurā viņš nevis ieteica valstīm ierobežot īpašumtiesības, bet atļāva Vācijai un Itālijai turpināt gadsimtiem ilgušās tradīcijas. Citām valstīm tika ieteikts izvelēties sev pieņemamāko ceļu. Patiesībā, Eiropa pamazām virzās par labu īpašumtiesību brīvai izvēlei jebkuram uzņēmējam. Īpaši „jaunā Eiropa” ir liberāla. Kopumā vairumā Eiropas Savienības valstu nav īpašumtiesību ierobežojumu. Pie tam, pat vēsturiski slavenā sociāli noskaņotā Zviedrija 2009.gadā nolēma pārdot pusi no valstij piederošām aptiekām uzņēmējiem. Mūsu rīcībā ir atzīta līmeņa pētījumi, kas secina, ka īpašumtiesību brīvība veicina konkurenci un attiecīgi arī uzcenojuma mazināšanos. Interesants un pilnīgi radikāls ir Norvēģijas piemērs, kur visas aptiekas pieder ķēdēm, pie tam sasniedzot vienu no viszemākajiem uzcenojumiem uz medikamentiem starp Eiropas valstīm.
Vēl arī saistošs šķiet Lietuvas fakts: Konstitucionālā tiesa 2002.gadā izvērtēja no vienas puses – kā nodrošināt personas un kapitāla brīvību un no otras puses sabiedrības intereses iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi un konstatēja, ka optimāli ir atļaut īpašumtiesības jebkuram uzņēmējam, bet ar noteikumu, ka aptiekas vadītājam ir jābūt farmaceitam – atbildīgam par farmaceitisko jomu ar savu sertifikātu un labo slavu. Šāda norma par dalīto atbildību starp īpašnieku un aptiekas vadītāju – farmaceitu (ar augstāko izglītību un vismaz 3 gadu praksi) pastāv arī Latvijā un ir turpināma.
Mums ir pamatotas bažas, ka patiesais iemesls, kāpēc tiek aizstāvētas farmaceitu ekskluzīvas tiesības, ir bailes no godīgas konkurences un kādu ieinteresēto ražotāju lobijs. Pie tam, mēs saskatām savtīgas intereses faktā, ka atsevišķas personas cer saņemt sevis pārdotās aptiekas atpakaļ par velti un jau ir izsludināta pieteikšanās līdz 1.jūlijam uz jaunu aptieku veidošanu. Farmaceiti piesakās, domājot, ka iegūs jau iekārtotas un mēbelētas telpas (avots: www. farmācija-mic.lv).
Vēlamies uzsvērt, ka pēdējos 10 gados Latvijas aptieku biznesā daudzu miljonu investīcijas ir veikuši ne tikai Latvijas uzņēmēji, bet arī ārvalstu kompānijas, kuras šai brīdī ar bažām raugās uz savu investīciju drošību un Latvijas biznesa vides uzticamību nākotnē.
Izsakām bažas, ka jautājums par to, vai kādai personu grupai ekskluzīvi var piederēt tiesības uz īpašumu aptieku nozarē, tiek saistīts ar vertikālo integrāciju, t.i. aptieku piederība zāļu lieltirgotavai vai ražotājam. Šo jautājumu pašlaik skrupulozi izvērtē Konkurences padome un rūpējas par ietekmes līdzsvarošanu visplašākās iedzīvotāju – patērētāju interesēs. Mūsuprāt, vertikālās integrācijas jautājums nedrīkst būt par faktoru, kas aizliedz ar lieltirgotavu vai ražotāju nesaistītam uzņēmējam veidot savu aptieku vai aptieku tīklu.
Šis ir brīdis, kad Latvijas likumdevēji atrodas izvēles priekšā – pakļauties kādas nelielas – profesionālas grupas ietekmei, kas par daudziem gadiem atmestu atpakaļ aptieku sektora attīstību, novestu pie medikamentu cenu paaugstināšanas un iespējams, starptautiskas tiesvedības, vai arī pavērt tiesiskas attīstības iespējas Latvijas aptieku nozarei, balstoties uz demokrātiskas valsts tiesiskas uzņēmējdarbības principiem.
Nobeigumā vēršamies pie Jums ar lūgumu pieņemt augstāk izklāstīto informāciju objektīvai izvērtēšanai. Pēdējo 10. gadu pārejas periods ir bijis laiks, kurā dabīgā ceļā ir izveidojusies Latvijas aptieku nozare, kas būtu jāturpina atļaujot gan farmaceitam, ārstam, ekonomistam vai juristam būt par aptiekas īpašnieku neatkarīgi no tā diploma vai kādas citas sociālās, reliģiskās vai dzimuma piederības. Mēs būtu ļoti pateicīgi par iespēju ar Jums tikties personīgi un īsā sarunā atbildēt uz jebkuru Jūsu interesējošu jautājumu augstāk izklāstītā materiāla sakarā.
Ar cieņu,
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E.Egle
Latvijas Tirgotāju Asociācija H. Danusēvičš
Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Veselības centrs 4 M. Rēvalds
Aptieku Attīstības biedrība I.Kamšs
SIA Euroaptieka I.Zemdega-Grāpe