Ar ierēdņiem vien nepietiks

Gudrie saprot, lai kaut ko sabojātu , jāsāk ir ar vārdu. Vispirms meistaru arodskolā nosaucam par skolotāju, skolotāju nosaucam par izglītotāju, skolnieku nosaucam par izglītojamo, uzņēmēju nosaucam par komersantu,… Es prasīju tieslietu ministrijas juristiem, kāpēc jūs to atbalstāt? Atbilde - Vai tad vārdam ir tik liela nozīme? Politiķi pavēlot, juristi likumā realizējot…kas tur sevišķs. Protams,… te nu mēs esam… Ne mēs zinām kas mēs esam, ne kas ko licis, ne kas ko teicis…

Nu kā, kāpēc - «mēs, uzņēmēji, pelnām jums naudu» :) reiz dzitrdēju stāstu par kādu 'vācieti, kurš bija stāvā šokā par Latvijas "uzlecošajiem" biznesmeņiem un biznesvumenēm, kas staigā brendos, brauc pusļimo dārgās mašīnās, biroji visdārgākie, privātmājas un pa laukiem pilis sapirkuši, utt. Viņš par biznesu Vācijā teica apmēram tā, "tēvs sāka šo biznesu, katru feniņu guldīja iekšā uzņēmumā, un pēc 10 gadiem varēja atļauties nopirkt smalkāku mašīnu. Viņa dēls šo biznesu turpina, un tikai tagad, pēc 20 - 30 gadiem, tas sāk patiešām nest tādu peļņu, ka pēc algu samaksas darbiniekiem, nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā un nodokļu nomaksas tu vari atļauties kautkādus luksus". Nu jā, ko nu man runāt, es jau sen vairs Latvijas ekonomiku neatbalstu (izņemot ikdienas pārtikas preču ražotājus) - kādā rakā man pirkt pie latvju uzņēmēja Ķīnā vai Turcijā ražotu apģērbu vai elektroniku par tādu maksu, kas nosedz identiskas preces cenu Vācijā + lidmašīnas biļeti Rīga-Berlīne?

es gan šajā visā nesaprotu vienu, kāpēc lielākā daļa žurnālistu baidās kustināt šo mēslu čupu, t.i. Latvijas biznesa vidi?

Beidzot kāds paceļ šo tēmu. Pat melīgā statistika parāda, ka šajā valstiņā 20 gadu laikā nevienlīdzības rādītāji ar katru gadu pasliktinās. Faktiski, jau bizness un privātā sfēra ir tā, kas iedbinājusi šo feodālismu, nevis ierēdņi. Bet kā izsakās autors, šī sfēra mēģina iztēloties sevi kā mesijas visu laiku kritizējot neproduktīvo darbaspēku. Fakts ir diezgan smieklīgs, jo privātās sfēras vadītāji joprojām nav sapratuši, ka paši ir neproduktīvi, jo nav spējuši nodrošināt kvalitatīvu darbu uzņēmumos. Savukārt kvalitatīvā darbaspēka aizplūšanu viņi nekādi nespēja apturēt, jo pakļāvās mirkļa valdzinājum samazinot algas. Sapnis ir izgāzies, 21.gs. nekādi nevar darboties ar 19.gs kapitālisma metodēm

Būtu interesanti, ja Diena vai kāds cits medijs beidzot pievērstos tieši šo "uzņēmēju" darbībai Latvijā. Ir pagājuši 20 gadi, bet: - joprojām "uzņēmējdarbība" un "ražošana" ir pilnīgi pretēji jēdzieni. Joprojām ar uzņēmējdarbību saprotam teicienu: "Aizdod man naudu, es Tevi nopirkšu !" - Joprojām starptautiskās audita firmas izložņā mūsu uzņēmumus un , nevis pārbauda to darbības atbilstību starptautiskajiem standartiem, bet gan uzskaita to aktīvus, lai varētu izdevīgāk pirkt un pārdot, nopelnot par starpniecību; - joprojām uzņēmumi, kas kaut ko ražo, ir ārzemju "investoru" it kā īpašumi, bet investīciju vietā ir sašaurinājuši ražošanu līdz minimumam, strādājošo skaitu no tūkstošiem uz dažiem simtiem, apkrāvuši šos uzņēmumus ar saviem sindicētajiem kredītiem, no kuriem faktiski Latvijas uzņēmumi neko nav saņēmuši, bet procenti par kredītu daļām tiek iekļauti Latvijas uzņēmumu ražošanas izmaksās (kur VID pēc tam var kaklu lauzt, lai pierādītu, ka tas ir nelikumīgi); - joprojām Latvijas bezdarbnieki tiek muļķoti, solot izdevīgu peļņas daļu, iesaistoties ārvalstu izplatītāju ķēdēs un finanšu piramīdās (parasti ar saknēm kaut kur Krievijā un Ukrainā, bet izkārtni Francijā vai Itālijā un citur...) Rakstiet par to visu, ja ir kapacitāte. Uzvar tas, kam ir informācija.

es gan teiktu, ka neko Zanders nepielaizās, jā uzņēmēji pārstrukturizējas, bet uz kā rēķina? Par to tieši ir runa. Uz darbinieku rēķina. Es pats esmu šādas pārstrukturizācijas upuris, kad padotajiem tiek nogriezts viss iespējamais, tiek atlaists ikviens, kas mēģinās norādīt uz vadības kļūdām, bet vadība izpilddirektori, CFO, valde visi sēž kā sēdējuši, darīt pašiem nav ko, veģetē viens aiz otra bet godaprāta solidāri samazināt arī savus tēriņus vai atzīt savu neefektivitāti vai uzņemties vairāk pienākumus un atbildību - to ne.. Tā lūk uzņēmums, kurā es strādāju ar sirdi un dvēseli, pārvērtās par kautko tik pretīgu un nīstamu, ka vārdu trūkst.

Mūsu valstī vēl nav nostiprinājusies izpratne par sabiedrības lomu sociālo un profesionālo jautājumu risināšanā. Pagaidām politiķi (jau 20. gadus), neuztic funkcijas ražotājiem pēc būtības. Tāpēc arī tāda kašķēšanās. Bet mēs zinām, neattīstās tas, ko nenodarbina. To zina arī vadošie ierēdņi, politiķi un politiķu izvēlētie uzņēmēji. Abām augšām tas ir izdevīgi, bet kopējā lieta neattīstas. Kārtējo reizi atgādināšu, ka Igaunija jau sen ir sakārtojusi savu tautsaimniecību 16 valsts atzītās nozarēs, kuras ir izveidojušas savu, no lejas uz augšu virzītu pašpārvaldības sistēmu, ar kuru valstij ir jārēķinās izstrādājot un pieņemot regulējošos dokumentus. Labi pateica Uldis Pīlēns Dores fabrikas atklāšanā, - ir jāpanāk ka valsts dokumenti der daudziem nevis dažiem! Dažādu ražošanas veidu profesionālās lietas ir tikpat svarīgas, kā sociālās. Bet Latvijas politiķi runā tikai par sociālo dialogu!!! Profesiju organizācijas un kameras nodarbojas ar profesiju lietām, kam ir galvenā loma produktu konkurētspājas tehniskā nodrošināšanā, un tas ir pamatu pamats. Savukārt, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju galvenais uzdevums ir sociālie jautājumi, jo visiem tāpat ir skaidrs, ka pat vislabākās tehnoloģijas bez cilvēkiem nestrādās. Tās ir dalītas funkcijas visā pasaulē. Latvija politiķi joprojām muļļājās un atbilstoši nesadala šīs funkcijas! Latvijā joprojām nav likums par rūpniecību, un tirdzniecības un rūpniecības kameru! Padomāsim, ar ko Maskavā nodarbojas Primakova kungs! Vairāk par šīm lietām www.lak.lv un www.kkdi.lv pēdējā lapā jāiereģistrējas, lai piekļūtu visiem materiāliem. Veiksmi visiem!

Piekritu Zanderam, ka uznemejdarbibas kultura Latvija ir loti zema. Reti kurs uznemejs ta isti saprot kas bizness tads ir (tas tadel, ka lielaka dala "veiksmigo un bagato" naudinu nopelnijusi pateicotoes korupcijai). Ja Latvija mazai firminai iet slikti, tad pirmais ko dara - neizmaksa algas darbiniekiem (pasi ipasnieki, protams, turpina tereties pa vecam). Darbinieki papurkst, paskendejas ... un neko. Jo pasiem ari nav dusas kaut ko pasakt, pratins par isu - drizak tad sava starpa sakaskesies - jo varbut, 'ja macesu pielist bosam, man vienigajam kaut ko samaksas...' Pameginiet, piem. Vacija nesamaksat stradniekiem, bet pasi piebrauciet pie uznemuma lepna autina - piekausana garanteta

Kartejo reizi Zandera kungs trapa merki ka amurs pa naglu... Atliek tikai piekrist....

teicami!

Zanders malacis, ka paceļ tēmu, sakustina "purvu", kas rūdzis 20 gadus. Saprast kapitālismu ir ... 1) grūti, neierasti; 2) ne vienmēr izdevīgi. Man ir dažas domas par Zandera skatījumu uz tēmu. Zanders saka: "...LATVIEŠU POLITIĶU un amatpersonu TEIKTAIS UN VALSTS MĒRĶI daudzos gadījumos paliek NESADZIRDĒTI tajā prāvajā Latvijas uzņēmēju DAĻĀ, KAS NAV LATVIEŠI un dzīvo savu nošķirto dzīvi." Gaidis Bērziņš no TuB/LNNK pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica: "“Kas attiecas uz nacionālo jautājumu, tad mūsu apvienība skaidri paudusi savu nostāju caur šo saukli “Atbalsti savējos!”, kas ir – ATBALSTI SAVUS UZŅĒMĒJUS, atbalsti savus nacionālos uzņēmējus.“ Vai Latvijā ceļam divus atšķirīgus kapitālismus - katrai kopienai savu? Katriem uzņēmējiem - savi politiķi, katriem politiķiem - savējie uzņēmēji? Katram kopumam - sava ekonomika, "savējs" kapitālisms? Vai lepojamies ar šādu situāciju? Vai uzskatām, ka tā vairo Latvijas konkurētspēju pasaulē? Šis aspekts Zandera rosinātajā tēmā nav centrālais, bet ir svarīgs, jo no šaubām par "savējuma" progresīvumu sākas atvērtība pret temu - kādam būt kapitālismam Latvijā? "Chomiskam" vai tomēr kaut kādam citādam? Kāpēc? Kam to vajag? U.tt....

Viedi vārdi!

Bizness nav labdarība un darbojas peļņas gūšanas nolūkā, tikai valdība šajā sistēma var darboties kā mehānisms, kas mazina un novērš kaitīgās lietas - karteļus, citus konkurences pārkāpumus, korupciju utt. Strukturālas reformas tiek attiecinātas uz valdības lietām (ietver gan tēriņus, gan iemaksāšanu šiem tēriņiem - nodokļus, gan visāda veida regulācijas), uzņēmēji konkurences apstākļos nodarbojas ar izmaksu efektivizāciju. Taču uzņēmējdarbībā kopumā var notikt tas, ko sauc par strukturālām pārmaiņām - restrukturizāciju, mainās tautsaimniecības sastāvs (vairāk eksports, mazāk iekšējais patēriņš), tehnoloģiskās attīstības līmenis utt. Tas laikam no operas - saprast kapitālismu...

Bieži esmu nonacis pie lidziga secinajuma, ka dzivojam tacu tirgus ekonomika uznemejs un privatais sektors ir pamata labklajibas nodrošinātaji, kurā strādā kādi 80% iedzivotaju, ne ka PSRS laikos valsts un, ja valtij iet slikti tad visticamak del uznemejiem un privata sektora ne valsts sektora. Jo ka treknajos gados visi dzivoja laimigi un nebija birokratijas atnak krize un peksni ir baiga birkoratija, murgs.

Vienreiz prātīgi vārdi. Vēl: kas Latvijā ir galvenie politiķi? Kas pieradināja deviņdesmitajos gados politiķus pie kukuļiem? Kuri esot nelielas bodītes īpašnieki, dzīvo kā kādi pusoligarhi?