Politiķi tikai klausījās. Viņu uzdevums bija skaidrot sabiedrībai, ka tie lēmumi, kas tiks pieņemti, ir likumīgi, ka viss notiek nevainojami, pamatoti un pareizi. Par to arī viņiem maksāja. Ar vajadzīgo dokumentu sagatavošanu nodarbojās citi.
Tik skarbi, iepazīstoties ar daļu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu tiesai nodotās krimināllietas materiāliem, var raksturot politisko partiju un varas lomu Latvijā. Aizdomas, ka valdību un parlamenta lēmumi tiek skaņoti kaut kur citur un, iespējams, ir nopirkti, izskanējušas jau līdz šim. Īpaši reizēs, kad Saeimas balsojumus grūti izskaidrot, kad, par spīti sabiedrības, profesionāļu argumentiem, valdošās koalīcijas vairākums darbojas kā labi ieeļļota balsošanas mašīna.
Krimināllietas (tajā A.Lembergs apsūdzēts vairākos sevišķi smagos noziegumos, kas saistīti ar kukuļņemšanu, naudas legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ienākumu nedeklarēšanu) materiāli aptver ļoti plašu laika posmu, sniedzoties pat vairāk nekā desmit gadu senā vēsturē, un liecina par labi organizētu sistēmu. Reizē tie vedina arī uzdot jautājumu: vai šobrīd šī sistēma ir sagrauta vai tomēr turpina pastāvēt?
Vai politiskās varas pirkšana, par kuru liecina lietas materiāli, vainagosies ar kriminālprocesiem arī pret tiem, kuri "melnās kases" naudu saņēma jeb tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem, grūti spriest. Ģenerālprokuratūras preses centrs klusē. Savukārt vairākums bijušo un pie varas aizvien esošo partiju, kuru saīsinājumi, iespējams, atšifrējami stipendiātu sarakstos, norobežojas un liedzas, ka būtu saņēmušas slēptus maksājumus no naudas avotiem saistītiem ar A.Lembergu. Pētot krimināllietas materiālus, kas nonākuši Dienas rīcībā, ir noprotams, ka stipendiātu saraksti neaprobežojas tikai ar medijos jau izskanējušajiem ierakstiem par 2001., 2002.gadu, bet ir arī par laiku līdz 2006.gadam.
400 000 USD un Kreituss
Stipendiātu saraksti nav vienīgie, kas liecina par slēptiem iespējamiem A.Lemberga maksājumiem politiķiem un partijām. Tie faktiski radās tikai pēc tam, kad 2000.gada novembrī Ventspilī biznesa elite nodibināja A.Lemberga vadīto Biznesa attīstības asociāciju (BAA), tika izveidots arī tā sauktais 5% fonds un grāmatota tā naudas plūsma (atbildīgais par to bija par A.Lemberga "kasieri" dēvētais uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš no Latvijas pazuda pēc tam, kad 2006.gada nogalē prokuratūras rīcībā nonāca saraksti). Tas gan nenozīmē, ka pirms 2000.gada slēptu maksājumu partijām nebija. Tie vienkārši netika sistematizēti Excel tabulās. Krimināllietas materiāli rāda — partijām un to līderiem nauda tika maksāta jau no deviņdesmito gadu sākuma.
Lietā ir dokumenti, kas liecina, ka īpašas attiecības ar A.Lembergu bijušas Aivaram Kreitusam, kurš pirmajā Andra Šķēles valdībā bija finanšu ministrs un pārstāvēja Demokrātisko partiju Saimnieks, savukārt no 2001.gada septembra līdz 2005.gada aprīlim kā paša 1997.gadā dibinātās Darba partijas (DP) priekšsēdis bija Rīgas vicemērs un Attīstības komitejas priekšsēdis. Redzams, ka 1996.gada 12.jūnijā, būdams finanšu ministrs, A.Kreituss ar A.Lemberga gādību no divām ar Ventspils biznesu saistītām firmām tika pie diviem apjomīgiem aizdevumiem, katrs pa 218 000 USD. Viena devējs bija ar A.Lemberga ietekmi saistītā Kālija parks līdzīpašniece Geit B.V, savukārt otra — firmas Ventamonjaks līdzīpašniece, arī ar A.Lemberga ietekmi saistītā VentCo.
A.Kreitusa liecības prokuratūrā rāda, ka par naudas aizņemšanos viņš runājis ar A.Lembergu, kurš viņam arī palīdzējis. Aizdevumi bijuši paredzēti Rīgas komercbankas akciju iegādei. Aizdevumus esot atdevis, dokumenti gan ir tikai par naudas atdošanu ar VentCo. A.Kreituss savās liecībās putrojas, pirms prokuratūra viņam nav uzrādījusi aizdevumu līgumus, viņš nemaz neatceras, ka naudu būtu saņēmis. Vēlāk iepazinies ar paša parakstītajiem līgumiem A.Kreituss atminas, ka aizdevumi bijuši. Prokuratūrā viņš nav varējis izskaidrot, no kurienes viņa kontā 1997.gada martā un aprīlī ienākuši ap 83 000 USD. 1996.gadā un 1997.gadā veiktie darījumi nav atspoguļoti A.Kreitusa tā laika ienākumu deklarācijās.
"Nedomāju, ko to var uzskatīt par korupciju, jo es jau to naudu tikai aizņēmos un atdevu. Lembergs varēja šo iespēju man piedāvāt. Tas, manuprāt, ir normāli, tur nekā tāda nav, likums jau man neaizliedza aizņemties naudu," ceturtdien Dienai teica A.Kreituss. Jautāts, vai kā DP priekšsēdis 2001.gada sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām no ar A.Lembergu saistītiem avotiem saņēmis naudu, par ko vedina spriest ieraksts BAA protokolā "DP — 15 000 USD", A.Kreituss atbildēja: "Nezinu, neesmu neko tādu redzējis. Varbūt, ka DP ir Demokrātiskā partija. Ir tik daudz laika pagājis, es nevaru atcerēties visu. Ap Lembergu jau grozījās visas partijas."
Vienošanās un LZS
Krimināllietā atrodama arī kāda sena, 1995.gada 6.jūnijā slēgta vienošanās starp toreizējo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēža vietnieku Jāni Kinnu (pašreiz Valsts meža dienesta ģenerāldirektors) un ietekmīgo, tolaik vēl ar A.Lembergu saistīto firmu SWH. Uzņēmums LZS apņemas samaksāt 100 000 USD, savukārt LZS, gadījumā, ja "vēlēšanu rezultātā būs tiesīga noteikt valdības sastāvu vai koalīcijas valdībā noteikt ministru posteņus", konsultēties ar SWH par četriem amatiem (mežsaimniecības ministru, valsts īpašuma fonda ģenerāldirektoru, muitas priekšnieku un Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju). Vienošanās ir konfidenciāla. Dokumenta labajā pusē LZS vārdā ir divi paraksti: viens J.Kinnas, otrs, kurš nav atšifrēts, ļoti līdzinās Tautas partijas (TP) vecbiedra Gundara Bērziņa (1995.gadā LZS valdes loceklis) parakstam. Nauda partijas kasē netika ieskaitīta, dokumenti liecina, ka tā samaksāta skaidrā. J.Kinna prokuratūrā atzinis, ka no SWH saņēmis un partijas vēlēšanu kampaņai iztērējis 10 000 USD. Divi SWH kases izdevumu orderi gan rāda, ka J.Kinnam izsniegti 50 000 USD, taču orderi par 40 000 USD J.Kinna nav atzinis kā paša parakstītu. Pēc tā laika likumdošanas partijām ienākumi bija jāuzskaita atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un jāiesniedz VID un Tieslietu ministrijā. Skaidri gan nebija noteikts, ka partijas nedrīkst pieņemt ziedojumus skaidrā naudā, taču tas nenozīmē, ka tādus maksājumus varēja neiegrāmatot.
Ceturtdien Dienai J.Kinna atzina, ka nauda tika iztērēta partijas vajadzībām. "Prokuratūrā nebija šaubu, ka es no tās naudas būtu piesavinājies kaut vienu santīmu," teica J.Kinna un uzsvēra, ka "ne no Lemberga, ne no ar viņu tieši saistītiem cilvēkiem skaidra nauda netika saņemta". Skaidra nauda rēķinu apmaksai tolaik bijusi normāla prakse. Lemberga stipendiātu sarakstos atrodamos ierakstus ZS un LZS, J.Kinna nekomentēja, uzsverot, ka no partijas aizgājis 1996.gadā. Prokuratūrā lūgts skaidrot, kam pieder otrs paraksts uz vienošanās, J.Kinna atbildējis: "Nezinu. Varu minēt. (…) Šobrīd nekomentēšu." Ar G.Bērziņu Dienai neizdevās sazināties, viņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
TP un Kuģniecība
Lai arī valdošās TP līderis Aigars Kalvītis presē līdz šim ar neslēptu gandarījumu uzsvēris, ka TP nav sakara ar stipendiātu sarakstu, krimināllietas materiāli neļauj izslēgt iespējamību, ka arī oranžajiem ticis labums no ar A.Lembergu saistītiem naudas avotiem. Proti, lietā ir atrodami dokumenti, kas liecina par Latvijas kuģniecības (LK) (VN nopirka uzņēmuma kontrolpaketi par cenu, kas tika salīdzināta ar "sviestmaizes vērtību") privatizācijas procesa patiesajiem bīdītājiem. Tie vedina spriest, ka LK privatizācijas shēma tika saskaņota un izstrādāta divu ieinteresētu grupu — Ventspils un rīdzinieki — interesēs. Noprotams, ka Ventspils grupu veido A.Lembergs un viņam tolaik vēl draudzīgie uzņēmēji, savukārt rīdzinieki, kā noprotams, ir A.Š.&Co personu grupa, kuras kodolu, iespējams, veido TP tēvs, ekspremjers Andris Šķēle un Itera Latvija šefs Juris Savickis.
Vairāku personu liecības rāda, ka pirms valdība deva startu LK privatizācijai, Rīgā notika dažādas abu grupu apspriedes, kurās piedalījās arī advokāti. Savukārt no atsevišķiem apspriežu dalībnieku pierakstiem izriet, ka trim tolaik (2002.gads) valdošajām partijām — TP, Latvijas ceļš, TB/LNNK — par vajadzīgā privatizācijas procesa izkārtošanu (lēmumu LK privatizāciju pēc toreizējā ekonomikas ministra A.Kalvīša iniciatīvas pieņēma Andra Bērziņa (LC) valdība) tika paredzētas dāsnas pateicības. Ir atsevišķi, kā noprotams, Ventspils grupas personu pēc LK privatizācijas veikti ar šī procesa nodrošināšanu saistītu izmaksu pieraksti, kuros iepretim saīsinājumiem T.B. redzami skaitļi 1 000 000 USD un 500 000 USD, pretim Taut.P skaitlis 1 000 000 USD, bet iepretim L.C. skaitlis 250 000 USD. Pierakstos ir arī citas ailes, piemēram, Birža (125 000 USD), sods Unibankai (700 000 USD).
Vai šie dokumenti liecina par reāliem LK privatizācijas izdevumiem? A.Kalvītis Dienai jau agrāk taujāts par konkrētu personu interesēs īstenotu LK privatizāciju, to kategoriski noliedzis, uzsverot — "tur viss bija likumīgi, tur nav kur piesieties". A.Bērziņš Dienai teica, ka pirmo reizi dzird un viņam nav nekādas informācijas, ka LC par LK privatizāciju būtu kaut ko saņēmusi no A.Lemberga. Bijušais tēvzemiešu priekšsēdis Jānis Straume (no 2002.gada decembra, pirms tam bija Māris Grīnblats) atzina, ka "man nekas tāds nav zināms. Es pats biju izsaukts uz prokuratūru, bet nekā tāda tur nebija". Taujāts, vai pieļauj, ka tēvzemieši varētu būt saņēmuši šādus maksājumus, viņš teica: "Neko nepieļauju, es tur klāt nebiju." M.Grīnblats uz zvaniem neatbildēja.
Versijas, ka LK privatizācija notika A.Lemberga un A.Šķēles interesēs izskanējušas jau agrāk. Taču līdz šim tām nebija pierādījumu. Dienas rīcībā esošā faksa kopija, kuru LK izsoles dienā A.Lembergs sūta, iespējams, A.Šķēlem, vedina spriest, ka šai versijai tomēr varētu atrasties reāls pamats. Uz Dienas nosūtīto īsziņu ar jautājumu par šo faksu, A.Šķēle neatbildēja. Izmeklēšana prokuratūrā turpinās.
***
> Dolāru tūkstošus pārvadā vēl 2006.gadā
Galvenā valūta, kas figurē slēptos partijām sniegtās finansiālās palīdzības dokumentos, tajā skaitā arī tā saukto stipendiātu sarakstu naudas plūsmas uzskaites tabulās ir ASV dolāri. Šāda valūta acīmredzot bija izvēlēta, jo, kā rāda atsevišķi krimināllietas materiāli, fonda naudas avoti bija ar tranzīta, pamatā naftas un naftas produktu biznesu saistītu starpniekfirmu nosmeltās peļņas atskaitījumi 5% apmērā.
Šādas fonda finansēšanas shēmas pastāvēšanu apliecina līdz šim publiskotie stipendiātu sarakstu dokumenti. Sekojot tiem, piemēram, 2002.gadā (notiek 8.Saeimas vēlēšanas), kad iemaksas fondā veido 3,2 miljonus dolāru, to veicēji ir divas kompānijas — TOS un VB. TOS, visticamāk, atšifrējama, kā ārzonās reģistrēta Trans-OilSystem — starpniekfirma starp a/s Ventspils nafta un piegādātājiem Krievijā. VB visticamāk ir Ventbunkers vai Ventbunkers loģistikas struktūras, kas nodarbojās ar naftas produktu pārkraušanu.
Ka saistībā ar 5% fondu apgrozījās lielas skaidras naudas summas un tabulās redzamie cipari nav tikai izdomājumi, liecina izmeklēšanā noskaidrotais, ka ar "melnās kases" naudas administrēšanu saistītas personas regulāri mēdza iegriezties kādas lielas bankas filiālē Ventspilī, kur kādai darbiniecei lūdza veikt dolāru pārskaitīšanu un banknošu pārbaudi. No lietas materiāliem izriet, ka saskaitāmo dolāru summas bijušas 100 000 — 400 000 USD robežās. "Man galvenais bija pārliecināties, vai ar naudas banknotēm viss ir kārtībā. (…) šādu darbu es veicu vismaz kaut kādus divus gadus. (…) Uz dolāriem bija gan ASV banku naudas uzlīmes, gan arī dolāri bija ar gumiju saņemti kopā. Bija gadījumi, kad dolāri bija jauni," liecinājusi bankas darbiniece.
Naudu skaitīšanai uz banku vedis vai nu par 5% fonda naudu atbildīgā L.Junkera šoferis vai Ventspils amatpersonu lietā aizdomās turētā "melnās kases" grāmatvede Gita Grasmane.
Liecības bankas darbiniece sniegusi 2007.gada sākumā, neilgi pēc tam, kad 2006.gada nogalē, veicot plašu kratīšanu Ventspilī, izmeklētāju rīcībā nonāca 5% fonda maksājumu un stipendiātu saraksti. Tas rāda, ka koferi ar dolāru tūkstošiem skaidrā naudā vēl arī 2006.gadā bija ikdiena Ventspils biznesā un ar A.Lemberga vārdu saistīto personu lokā, lai arī Latvijas likumos jau pirms iestāšanās ES tika ieviestas normas, kas ierobežo skaidras naudas kustību, pārnēsāšanu un izmantošanu naudas apritē, darījumos, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un legalizēšanu.
Jautājums, vai bankā saskaitīšanai un pārbaudei atvesto dolāru paciņas pēc tam tika izmantotas mērķiem, kurus rāda G.Grasmanes tabulas, aizvien ir atklāts. Nojaušams gan, ja dolāri skaitīšanai uz banku tika vesti vēl 2006.gadā, tad, visticamāk, arī to kustība tika iegrāmatota G.Grasmanes kārtējās naudas uzskaites tabulās.
***
Liecības Lemberga lietā
- Liecības, par 5% fonda izveidošanu
"Kā notika reāla maksāšana politiskām partijām un dalībniekiem, es nevaru pateikt.To mēs neapspriedām. Ar šo jautājumu nodarbojās Aivars Lembergs, un izpildi nodrošināja Laimonis Junkers. Bija asociācijā tās lēmums, ka 5% no kopējās peļņas bez īpašiem lēmumiem novirzīt ikdienas tēriņiem un ikdienas izmaksu segšanai. No tiem tika apmaksāti advokātu pakalpojumi, auditoru pakalpojumi, tajā skaitā tika sponsorētas partijas un partiju cilvēki."
- Liecības par politiķu vizītēm, naudas dalīšanu
"Asociācijas sapulcēs spriedām arī par plašāku jautājumu loku, tajā skaitā par sadarbību ar dažādām politiskām partijām. Šo partiju pārstāvji brauca uz Ventspili. Biežāk gan tas notika pirms vēlēšanām. No LC brauca Panteļejevs, Birkavs, man šķiet — arī Krištopans. No zaļajiem zemniekiem ir bijis uz sēdēm Emsis, iespējams, arī Brigmanis. Zinu, ka ir bijis Repše, taču es tajā sapulcē nepiedalījos. TP pārstāvji gan nav bijuši. Vēl ir bijuši Ameriks, abi Bojāri, arī tēvzemieši — regulāri braukāja Lakučs, arī Zīle, Grīnblats. Šie braucieni bija kampaņveidīgi, pirms vēlēšanām, kad partijas brauca klāstīt savas problēmas, klausīja mūsu priekšlikumus, teica, kādu politiku realizēs. (..) Ikdienā konsultācijas notika Rīgā. Politiskais lauciņš un kontakti ar politiķiem bija Lemberga lauciņš. (..) Uz vēlēšanām partijām dodamās summas tika pārrunātas kopēji un pieņemti lēmumi. Mums nebija kontroles, kādas naudas summas faktiski tika maksātas partijām. Junkers bija izveidojis tabulas un rādīja mums. (..)
Ir bijuši gadījumi — Lembergs pasaka, ka viņam bijuši izdevumi saistība
ar kaut ko, un lūdza mūsu akceptu, lai Junkers nodrošinātu
kompensāciju. Formulējumi bija tādi, ka viņš ir ticies ar cilvēkiem par
kaut kādu tēmu. Konkrēti cilvēki netika saukti vārdos, varbūt tika doti
mājieni, kuri tie varētu būt."
- No Kreitusa liecības par ar A.Lemberga sarunātu aizdevuma līgumu 210 000 USD apjomā no Geit BV [Kālija parks līdzīpašniece]
"Saruna par to, ka es varētu aizņemties naudu Geit BV, mums ar Lembergu Aivaru notika Finanšu ministrijā, kur es strādāju par finanšu ministru tajā laikā. (...) Pēc sarunas ar A.Lembergu pie manis atbrauca Krists Skuja ar dokumentiem un es parakstīju aizdevuma līgumu, kas datēts ar 1996.gada 12.jūniju. Varu liecināt, ka naudu Lembergam Aivaram prasīju es, viņš nenāca to piedāvāt. Zināju, ka Aivars Lembergs ir ietekmīga persona un lietu noteicējs visā Ventspils biznesā."
"Neviens jau nebūtu ar mani tādu aizdevuma līgumu slēdzis, ja es nebūtu ministrs. (..) Neviens man nav licis izpildīt šī aizdevuma līguma prasības. (..) Iepazīstoties ar 1996.gada 1.augustā aizpildītu amatpersonas deklarāciju, varu teikt, ka uzskatīju šo aizdevuma līgumu par diskrētu un tāpēc nenorādīju to. Pēc mūsu norunas ar Aivaru Lembergu šis līgums nebija jāafišē. Principā šis līgums arī īpaši slēpjams nebija. Nauda jau tika pārskaitīta uz mana rēķina. Nedomāju par to lietu tādās kategorijās, kā tagad skatās."
- Kāda uzņēmēja liecības (saistībā ar V.Birkava valdības zemkopības ministru Jāni Kinnu [1993.1994], LZS)
"Kinnu es tolaik nepazinu, Lembergam bija ļoti labas attiecības ar tā
laika ministriem. Viņš pie visiem varēja ierasties audiencē. Tā kā
Lembergs bija ļoti labi pazīstams ar Kinnu, Kinna ļoti ātri deva
piekrišanu Ventspils ostas rūpnīcai ieiet ar mantisko ieguldījumu
jaundibināmajā akciju sabiedrībā Ventamonjaks. (..) Uz manu jautājumu,
kā atlīdzināsim Kinnam, Lembergs atbildēja, ka tad, kad būs vēlēšanas,
tad arī atbalstīsim partiju, kurā būs Kinna, ar 100 000 ASV dolāru.
(..) Šo naudu es viņam samaksāju skaidrā. Man ir saglabājušies tikai
divi kases orderi par kopējo summu 50 000 USD izmaksai."
- Jāņa Kinnas liecības pratināšanā par naudas saņemšanu 1995.jūnjā
"Prok.jaut.: Vai šos (10 000 USD, kas saņemti, parakstot vienu kases orderi) naudas līdzekļus nodevāt partijas kasē?
Jebkurā gadījumā šie naudas līdzekļi tika izlietoti partijas vēlēšanu kampaņas apmaksai. Vai tie tika iemaksāti kasē vai uzreiz apmaksāti kādam pasākumam, to es atbildēt nevaru, tad ir jāpēta grāmatvedības papīri.
Kāds būtu jūsu kā parijas vēlēšanu kampaņas vadītāja skaidrojums par saņemto summu nenorādīšanu partijas deklarācijā?
Daļa no saņemtajiem ziedojumiem, it sevišķi tie, kuri nevēlējās tikt uzrādīti kā oficiālie ziedotāji, tika izlietoti vēlēšanu pasākumu apmaksai, varētu lietot terminu — skaidrā naudā, kas tajā laikā Latvijas politikā bija stipri izplatīta."
- Liecības par maksāšanu partijām
Lemberga vadītās Biznesa attīstības asociācijas (BAA), kurā tika lemts arī par naudas došanu politiķiem un partijām dalībnieka, ar tā sauktajiem Lemberga oponentiem nesaistītas personas liecības, no krimināllietas:
"Prokurora jautājums: Kam un par ko saskaņā ar šo pašu tabulu [2002.aug.—2003.sept., aut.], varētu tikt veiktas izmaksas, kuru saņēmējs ir L.Dz—20%?
Atbilde: Es pie naudas sadales nepiedalījos. Kam maksāts, nevaru atbildēt. Iespējams, ka L.Dz ir Latvijas dzelzceļš. Tas bija bonuss.
Kāpēc BAA lēma par jautājumiem, kuri nekādā mērā nav saistīti ar tranzīta biznesu, 2001.gada 11.jūnijā tika nolemts sniegt finansiālu palīdzību TB 160 000 USD apjomā?
Pie šī jautājuma izskatīšanas es piedalījos. Sakarus ar partijām regulēja mērs. Tā varētu būt Tēzvemei un brīvībai.
2001.gada 15.janvāra sēdē, jums piedaloties, tika pieņemts lēmums par 7000 latu piešķiršanu Rīgas pašvaldības vēlēšanām ZS pārstāvjiem. Kam šī nauda tika piešķirta?
Iespējams, ka tā ir Zemnieku savienība. Tāpēc, lai viņi Rīgas domē veiktu buldozera lomu — aizstāvētu Ventspils ostas intereses. Es tā domāju, ka tā bija. Kā reāli notika tā maksāšana, es nezinu. Neviens nekontrolēja, kam un cik tika maksāts. Gita Grasmane man neatskaitījās."
- Liecības par tikšanos ar Gitu Grasmani pēc 2006.gada 19.decembrī veiktās kratīšanas Ventspilī, kurā tika izņemta daļa no tā sauktajiem Lemberga stipendiātu dokumentiem:
"Tāda tikšanas bija pēc jaunā gada. Tā bija otrdiena, datumu neatceros. G.Grasmane atnāca uz Ventspils naftu. Vienīgais, ko viņa pateica, ka viņai vajag advokāta aizstāvēšanu, ka no viņas izņemti papīri, kas liecināja par maksājumiem. (…) Grasmane teica, ka izņemti dokumenti, viņas apkopotie pārskaitījumi. (…) Grasmane bija ļoti uztraukusies."
- Liecības par LK privatizāciju
"Latvijas valdība nolēma privatizēt Latvijas kuģniecību. Man bija interese piedalīties šajā privatizācijā. Šāda interese bija arī citiem, tajā skaitā Aivaram Lembergam, kā arī bija zināms — arī rīdziniekiem. Pirms privatizācijas notika tikšanās, konsultācijas. Rīgā tikšanās bija ar J.Savicki [Itera Latvija vadītājs Juris Savickis], kurš bija viens no iniciatoriem piedalīties šajā privatizācijā. Sarunās piedalījās arī Andris Šķēle. Nevaru spriest kādā statusā — kā privatizētājs vai konsultants."