Lai arī pašai šī amata piedāvājums nācis kā pārsteigums, Ž. Jaunzeme-Grende piekritusi, jo viņu tam mudinājuši vairāki cienījami kultūras darbinieki. Par savām prioritātēm viņa publiski līdz šim minējusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas kvalitatīva satura izveidi, kā arī kultūrtelpas veidošanu ar sinerģijas starp ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām palīdzību. Līdz šim kultūras kontekstā Ž. Jaunzemes-Grendes vārds izskanējis Imanta Ziedoņa fondaViegli sakarā - viņa ir viena no šī fonda izveidotājām. Taču pati topošā ministre intervijā Latvijas Radio atzinusi, ka kultūrtelpu veido talanti, ministrs ir tikai koordinators.
Lai arī publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija varētu nodot nacionālās identitātes un integrācijas programmu citas ministrijas paspārnē, Ž. Jaunzeme-Grende šādu iespējamību noliedz, skaidrojot, ka pirmo reizi izveidota ilgtspējīga valdības deklarācija 2020.-2030. gadam, kurā pirmo reizi tiek runāts nevis par ministriju, bet konkrētās jomās veicamiem darbiem, līdz ar to ir paredzēta horizontālā sinerģija, kas nozīmē, ka arī integrācijas programmas realizēšanā varētu notikt ministriju sadarbība.
Savu karjeru Ž. Jaunzeme-Grende sāka bankā - viņa bijusi valdes priekšsēdētāja asistente Latvijas Depozītu bankā un Centra bankā. Deviņdesmito gadu otrajā pusē viņa strādājusi vairākās apdrošināšanas kompānijās, apdrošināšanas brokeru sabiedrībā Unipolise kļuvusi par valdes priekšsēdētāju, kā arī atradusi laiku organizēt orientēšanās sporta sacensības Magnēts. Bijusi arī a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētāja padomniece. 2008. gada aprīlī viņa kļuva par LTRK valdes priekšsēdētāju. Ž. Jaunzeme-Grende iesaistījusies arī vairākās nevalstiskajās organizācijās - viņa darbojas biedrības Eiropas kustība Latvijā valdē, sadarbībā ar domubiedriem sniedz atbalstu dzejniekam I. Ziedonim, izveidojot viņa muzeju, pagaidām gan tikai digitālā formātā, skolu vajadzībām radīta digitālā spēle, kā mācīties Epifānijas.