Lai augšāmceltos jaunai dzīvei aiz sevis ir jāatstāj korupcija, alkatība, patērēšanas un augļošanas filozofija, gatavība iet uz savu labumu pār citu kauliem, turpināja mācītājs, atsaucoties norisēm Latvijā un pasaulē, politikā un ekonomikā. Dievkalpojumu pārraidīja arī Latvijas televīzija.
J.Vanags aicināja katru izvērtēt - kur vārds "viņi" nozīmē "mēs". Tas ir problēmu dziļākais slānis, viņš uzsvēra.
"Vai garīgai un pārdabiskai lietai varētu būt saistība ar ļoti praktisko dzīves īstenību, piemēram, ar grūtībām ekonomikā, krīzi finansēs utml. Vai te tomēr nebūtu jāmeklē praktisks un saimniecisks risinājums? Protams, tāds ir jāmeklē, bet atcerēsimies, ka arī Marija Magdalēna neku tālu netika, kamēr savai krīzei [smagā akmens novelšanai no Kristus kapa] meklēja tikai praktisku izskaidrojumu. Kamēr viņas prātu nodarbina tikai piezemētais izskaidrojums, viņa nedzird, ko tai vēstī enģeli par augšāmcelšanos. Tā arī šodien daudziem liekas, ka visa problēma ir tā, ka kāds ir atnācis un paņēmis to, kas viņiem pienākas. Redzam problēmu blēdīgās amatpersonās un, mums šķiet, ka problēma atrisināsies, ja vecās sejas nomainīsies ar jaunām. Protams, ka godīgas, spējīgas amatpersonas ir svarīga un vajadzīga lieta, bet vai tā nav pārāk virspusēja pieeja?"
Savā Lieldienu sprediķī J.Vanags pieminēja arī četrgadīgo zēnu Gustavu. Esam jau rakstījuši, ka viņš slimo ar retu slimību un šobrīd notiek tiesas process, kurā vecāki cīnās, lai zēna dzīvībai svarīgās zāles apmaksātu valsts.
"Stāsti noliek mūs ļoti konkrētas izvēles priekšā. Mums jāpalūkojas apkārt, lai redzētu, kā dzīvo mūsu tuvākais. Varbūt kādam vajadzīgs mūsu atbalsts un palīdzību un, tieši mēs to varam sniegt. Bieži vien tā nebūs mantiska palīdzība vai nabagu dāvana, bet iedrošinājums, drauga plecs. Dažreiz būs vajadzīgs vairāk."