"Es pieņemu, ka augstceltnei psiholoģiski un mentāli piemīt īpatnības, kas mums ne vienmēr patīk. Tomēr tās ir pareizais veids, kā attīstīt pilsētu centrus un kā attīstīt valsti vispār. Salīdzinājumam iedomāsimies autostāvvietu pie lielveikala, kurā redzam 100 automašīnas - tā ir milzīga teritorija, kura ir aizņemta ar neko. Un tad iedomāsimies, ka visi šie 100 autobraucēji ir iesēdināti vienā lielā autobusā, kas atrodas šajā stāvvietā. Arī augstceltnes ir jāuztver kā šie lielie autobusi. Augstceltne ir tāds tipisks pilsētas "autobuss", un mums šis "autobuss" ir jāizmanto," sacīja Sarma.
Viņš skaidroja, ka katrā reģionā ar vārdu augstceltne saprot kaut ko citu. Rīgā par augstceltni tiek uzskatīta ēka, kas ir augstāka par desmit vai 15 stāviem. Pēc pilsētu tipoloģijas, augstceltne ir lielums, kas ir raksturīgs pilsētai, piebilda arhitekts.
"Skaidrs, ka Rīgā, visticamāk, nekad neparādīsies ēkas ar 100 vai 150 stāviem. Tikpat grūti ir iedomāties, ka tuvākā nākotnē varētu sagaidīt 40 stāvu ēku. Iespējams, ka kādreiz Rīgā uzbūvēs 40 stāvu ēku, taču domāju, ka tā arī būs maksimālā augstuma robeža. 20 vai 25 stāvi ir tas augstums, kas Rīgas mērogam ir adekvāts, nedomāju, ka to vajadzētu pārsniegt. Rīgā noteiktais augstuma ierobežojums - 120 metri, kas nozīmē aptuveni 35 stāvus, - ir adekvāts un optimāls Rīgai. Nedomāju, ka arī kāds attīstītājs jebkad vēlēsies būvēt kaut ko augstāku," sacīja Sarma.
Arhitekts uzskata, ka Daugavas labajā krastā centra tuvumā augstceltnēm nevajadzētu būt un par to nav jēgas diskutēt. "Tāpat ir skaidrs, ka augstceltnes neizdosies attīstīt kādos attālinātos rajonos un ir tikai loģiski, ka tām jābūt centrā. Šajā kontekstā Ķīpsala ir tieši tā vieta, kur patlaban augstceltņu attīstība ir vispamatotākā. Droši vien, ka tur ir milzums problēmu, tai skaitā infrastruktūras, transporta un autostāvvietu problēmas, iespējams, ka racionālāk būtu bijis izvēlēties kādu citu vietu, taču tagad ir skaidrs, ka augstceltnes būs Ķīpsalā," piebilda Sarma.
Viņš piebilda, ka augstceltnes pilnīgi noteikti ietekmēs Rīgas siluetu, jautājums ir par to, vai šī ietekme būs laba, vai slikta.
"Manuprāt, tas, ka mēs redzam pilsētas attīstību, redzam pilsētu, kas ir attīstījusies 1200.gadā, 1400.gadā, 1800.gadā un 21.gadsimtā, ir labi - mums ir jāredz pilsētas attīstība, ko mēs patlaban diemžēl neredzam. Braucot iekšā Rīgā no lidostas puses, var secināt, ka pilsēta 20 gadu laikā ir attīstījusies tikai ar vienu ēku, kurai blakus ir vēl viena padomju laikā būvēta ēka, uz kuras patlaban ir "varoņa" fotoattēls. Tas ir "fantastisks" pilsētas tēls, "fantastiska" vizītkarte," sacīja Sarma.
Sarma uzskata, ka diskutēt par to, vai Ķīpsalā ir vai nav vajadzīgas augstceltnes, vispār nav lietderīgi, jo tā ir vieta, kur kaut kam ir jāatrodas. "Mēs būtu daudz tālāk tikuši, ja šis jautājums būtu izdiskutēts jau pirms desmit gadiem, jo tad Rīga būtu attīstījusies daudz savādāk, un mēs būtu izvairījušies no daudz vairāk kļūdām un nejēdzīgām apbūvēm krūmājos, bet būtu kvalitatīvi attīstīts viens centram tuvs pilsētas rajons," piebilda Sarma.