B.Fliks pērn mēnesī saņēmis Ls 29 000, lai gan likumā noteiktais ierobežojums valsts uzņēmumu vadībai ir Ls 6000. To gan regulāri apgāja ar prēmijām, kas šogad aizliegtas. Valstij arvien pieder vairākums (52%) akciju, bet no amatpersonu teiktā izriet, ka tā nav ne noteikusi algu apjomus, ne kontrolējusi atbilstību sasniegtajiem finanšu rezultātiem. Pērn, kad B.Fliks saņēma astronomisko summu, airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz astoņus miljonus latu. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Andris Maldups, kurš 1999.gada beigās kā valsts pārstāvis parakstīja statūtus, atzīst, ka konkrētu amatpersonu atalgojums nav skatīts — pēc lidsabiedrības ieteikuma apstiprināts algu fonds. Uz pārējiem Dienas jautājumiem par B.Flika algas adekvātumu un kritērijiem līdz darba dienas beigām SM atbildes nepienāca. Padomes locekļi vai nu atteicās komentēt, vai teicās nezinām, bet padomes priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) nebija sazvanāms.
Taču arī "jaunā slota" Satiksmes ministrijā TB/LNNK negrasās B.Flika algu nekavējoties samazināt. Atzīdams, ka tā ir pārāk liela, TB/LNNK līderis Roberts Zīle norāda, ka vispirms noskaidros, kuram kas lidsabiedrībā pieder. Ja 47,2% akciju iegādes darījumā decembrī B.Fliks par 14 miljoniem latu iegādājies arī iespēju pārvērst akcijās obligācijas, ko SAS ieguva par Latvijas valstij dotu aizdevumu, viņš var kļūt par vairākuma akcionāru un maksāt, cik grib. Taču airBaltic saņem valsts atbalstu caur lidostas atlaidēm, un tāpēc jānosaka "sabiedrībai saprotami pamatojams algas līmenis". JL vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka esot jānodrošina noteikti griesti visu valstij pilnībā vai daļēji piederošu uzņēmumu vadībai, jo "šis pārsniedz saprāta robežu".