Arī izglītības saturā gaidāmas pārmaiņas
Visticamāk, mācīsies kopā
Izmaiņas mācību saturā notiek vairākos posmos. Pirmais, pie kā jau pēdējos divus mēnešus tiekot strādāts, ir pirmsskolas un sākumskolas mācību satura salāgošana, lai noteiktu, kas bērniem jāzina, sākot skolas gaitas. Tā esot gatavošanās nākamajā gadā sākt skolu no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stāsta: no nākamā gada septembra mācībām 1.klasē jānotiek skolās, kurās jau tagad ir pirmsskolas nodarbības un tādējādi sešgadniekiem piemērota vide, kā arī bērnudārzos.
Grūtāks jautājums ir 1.klases mācību satura pielāgošana sešgadniekiem. Valsts izglītības satura centra (VISC) nodaļas vadītājs Imants Vasmanis atzīst, ka "sešgadniekus ielikt 1.klasē pie pašreizējās programmas nebūtu iespējams". Tāpēc viņiem būšot jāapgūst "pirmsskolas mācību saturs ar elementiem no 1.klases". Rīgas Kultūras vidusskolas sākumskolas skolotāja Valentīna Sūniņa norāda — mācību saturs jāmaina ne vien sākumskolā, bet arī vecākās klasēs, jo gadu jaunākiem bērniem būšot grūtības apgūt, piemēram, pašreizējo 8.klases vielu fizikā un ķīmijā.
Vēl nav zināms, kad tiks "saplūdināti" bērni, kuri mācības sāk sešu un septiņu gadu vecumā, vai viņi mācīsies kopā vai dažādās klasēs. "Pie Latvijas demogrāfijas, visticamāk, tā būs viena klase," pieļauj T.Koķe. Tomēr I.Vasmanis uzskata, ka septiņgadīgajiem pirmklasniekiem nevajadzētu atkārtot to pašu, ko viņi darījuši pirmsskolā. Tomēr arī "līdz 9.klasei tas nevar vilkties".
Par daudz faktu
Paralēli tiek revidēts mācību saturs arī citos izglītības līmeņos. Vājais punkts esot mācību programmas, kas noteic, kā vispārīgās mācību priekšmetu standartu prasības tiek iedzīvinātas praksē. VISC izstrādātās programmas nav obligātas, bet lielākoties skolotāji tās izmanto, kaut arī uzskata par sarežģītām. Tāpēc VISC mācību programmas atbrīvošot no liekiem faktiem, kas pārslogo skolēnus. Visticamāk, nekas nemainīšoties dabaszinību priekšmetos, kur vidusskolā jau modernizēts saturs, līdzīgs projekts sākts arī 7.—9.klasēm. Vai gaidāmas nopietnākas pārmaiņas arī mācību priekšmetu standartos, T.Koķe pagaidām nevar atbildēt.
Izglītības speciālisti uzsver, ka "ārdīt" mācību saturu nevajadzētu, bet atsevišķas lietas jāmaina. Piemēram, mācībās akcentam jābūt nevis uz faktu iekalšanu, bet zināšanu izmantošanu. Ģeogrāfijas skolotāju asociācijas vadītāja Zaiga Tenisone gan pieļauj, ka vaina par programmu pārblīvēšanu ar faktiem jāuzņemas daļai skolotāju, jo faktus atprasīt ir vieglāk. Tomēr arī pašreizējās programmas esot pārāk plašas, kas neļauj būtiskākās tēmas apgūt pietiekami dziļi. V.Sūniņa norāda, ka daudzas tēmas arī dublējoties, jo mācību priekšmeti ir pārāk saskaldīti. Līdzīgi izsakās programmas Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa un uzsver, ka Latvijā ir liels dažādu priekšmetu skaits un jādomā par to integrēšanu.
Mācību gada pagarināšana
Arī vidusskolu matemātikas priekšmetā prasības esot pārāk augstas, ņemot vērā salīdzinoši nelielo stundu skaitu. "Ja katru stundu skolēni jādzen uz priekšu, nekas labs nevar sanākt," norāda Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvis Arnis Rudiņš. Šādas problēmas var risināt mācību gada pagarināšana, kas ļautu mācību vielu sadalīt ilgākā laika posmā. Z.Oliņa uzskata, ka bez mācību gada pagarināšanas neiztikt, ja tiešām mācību procesā tiek akcentēta skolēnu prasmju attīstība.
"Mēs zinām, ka mums ir visīsākais mācību gads. Caurmērā Eiropas Savienībā skolu beidz ap 15.jūniju un sāk ap 15.augustu," saka T.Koķe. Ministrija gan nevarot "visu sareformēt uzreiz", tomēr ministre uzsver: "Nesaku, ka to nevajag." Tad skolotājiem būtu vairāk laika izmantot radošākas mācību metodes. Piemēram, bioloģijā skolotāji par augiem stāstītu, aizvedot skolēnus uz parku un parādot tos klātienē. T.Koķe uzskata, ka jākonsultējas ar meteorologiem, lai saprastu, kad parasti ir labāki laikapstākļi — jūnija sākumā vai augusta beigās. Vēsākajā posmā bērni varētu arī mācīties. Vēl šogad pastāv iespēja, ka skolēniem būs viens papildu brīvlaiks laika posmā starp ziemas brīvlaiku un Lieldienām. Tas varētu būt saistīts ar nepieciešamību taupīt uz apkures rēķina, liecina T.Koķes teiktais.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
uzziņai
Kādas izmaiņas vēl var gaidīt izglītībā?
- 1.klasē nākamgad, visticamāk, kopā mācīsies gan sešgadnieki, gan septiņgadnieki. Mācības varētu notikt bērnudārzā.
- Mācību programmas atslogos no liekiem faktiem. Lielāks uzsvars zināšanu izmantošanai praksē.
- Lai bērnus nepārslogotu un skolotājiem būtu laiks strādāt radošāk, sāksies diskusija par mācību gada pagarināšanu.
- Iespējams, šoziem skolēniem būs viens papildu brīvlaiks.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!