Pētījumi liecina, ka vairākās Eiropas valstīs apmēram desmit procentu sieviešu vecumā līdz 45 gadiem dzīvo bez bērniem. Līdz šim veiktie pētījumi pierāda, ka vien divi līdz trīs procenti sieviešu ir neauglīgas, tādējādi izdarīts secinājums, ka liela daļa pārējo sieviešu, dzīvi bez bērniem izvēlējušās apzināti. Vācijā šis līmenis jau sasniedzis trīsdesmit procentus. Cik daudz Latvijā varētu būt sieviešu, kas nosliekušās vairāk par labu karjerai nekā tradicionālajai ģimenei, _Diena.lv_ lūdza komentēt vairākiem ekspertiem.
Tālis Tīsenkopfs, sociologs:
Domāju, ka Latvijā noteikti ir parādījusies šāda tendence. Tas notiek tādēļ, ka Latvija pašlaik iziet to pašu modernizācijas ceļu, ko Rietumeiropas valstis dažus desmitus gadu atpakaļ, proti - priekšplānā izvirzās materiālās vērtības, labklājība, karjera, patēriņš. Ģimene un bērni ļoti bieži tam kļūst par kavēkli. Protams, Latvijā par lielu vērtību tiek uzskatīta arī tradicionālā ģimene un šīs visas vērtības bieži vien labi sadzīvo blakus vienā cilvēka. Taču tas var radīt vērtību konkurenci, kā rezultātā cilvēkam jānosliecas par labu vienam vai otram. Uzskatu, ka pašreizējā ekonomiskā krīze ļoti stipri var mainīt vērtību orientāciju un cilvēki var atgriezties pie ģimenes vērtībām.
Anita Plūme, psihoterapeite
Jā, šāda tendence Latvijā ir, to apliecina zemā dzimstība, kas ir daudz par mazu nācijai, lai sevi atražotu. Uzskatu, ka galvenie iemesli tam ir: ekonomiskie, kuros ietveram gan katra indivīda, gan visas sabiedrības ekonomiskās drošības izjūtu; sociālie - valsts atbalsts ģimenei ar bērniem un citas sociālās garantijas; kulturālie - sabiedrības attieksme pret mātēm, kura nenoliedzami ne vienmēr ir pozitīva, īpaši to izjūt mātes ar maziem bērniem, uz kurām bieži vien tiek izdarīts spiediens, lai viņas rīkotos nevis saskaņā ar savām vajadzībām, bet gan tā, kā sabiedrība to sagaida; psiholoģiskais aspekts - katra indivīda subjektīva gatavība un vēlme radīt bērnus, kas veidojas gan ģimenes tradīciju un pieredzes rezultātā, gan jau minēto sabiedrības vērtību sistēmas spiediena dēļ.
Iveta Ķelle, Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja
Domāju, ka tomēr lielā mērā Latvijas sievietes no labklājības valstu sievietēm neatšķiras. Arī mums ir daļa sieviešu, kuras uzskata, ka primārā ir izglītība, labklājība, varbūt attiecības, un lai to visu varētu nodrošināt, bērni tiek atlikti vai arī viņu nav. Bet pierādījumu, kas to apstiprina īsti nav. Tāpat Latvijas sievietes ceļo, jaunās sievietes vēlas strādāt ārzemēs, sievietes ir izglītotas, tad kādēļ, lai viņas savu dzīves ceļu neizvēlētos līdzīgi kā turīgākās Rietumvalstu sievietes?
Daina Jāņkalne, žurnāliste
Personīgi man, liekas, ka mēs uz pārāk daudz lietām sākam attiecināt vārdu “izvēlēties”. Ja runājam par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni, protams, viņai ir izvēle. Taču bērns ir divu cilvēku kopdzīves un attiecību rezultāts. Man ir trīs bērni un ne uz vienu es nevaru attiecināt vārdu “izvēlēties”. Tas ir pārāk pliekans un mazietilpīgs vārds attiecībā uz bērniem. Tas nav nekas jauns, ka cilvēki grib daudz pelnīt, ērti dzīvot un baudīt visus savas rīcības augļus, izvairoties iesaistīties rīcībā, kas prasa ilglaicīgu atbildību. Bērns ir divu cilvēku izvēles rezultāts un diviem par viņu jābūt atbildīgiem, ne tikai sieviete viena var izdarīt izvēli.
Maška
fab
fab