Koalīcija uz referendumu neies, aicina nepiedalīties
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis Dienai norādīja, ka partija atbalsta pasākumus, kurus pensionāru dzīves uzlabošanai veikusi valdība. Viņš uzsver, ka nedrīkst sagraut sociālo sistēmu valstī, kas esot referendumam nodoto grozījumu lielākais drauds, tādēļ TP deputāti tautas nobalsošanā sestdien nepiedalīsies.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ZZS deputāti referendumu neatbalsta un nolēmuši to neapmeklēt. Pēc A.Brigmaņa vārdiem, “esošā pensiju sistēma ir pietiekami optimāla”, turklāt pensijas jau tiek palielinātas caur indeksācijas procesu.
Apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš (LPP/LC) kopīga nostāja ir tautas nobalsošanā nepiedalīties, Dienai pastāstīja Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. LPP/LC interneta mājas lapā izvietots paziņojums, kurā apvienība norāda, ka “pensionāru prasības ir taisnīgas”, grozījumu autori “nav pilnībā izvērtējuši visas iespējamās sekas”. To, ka grozījumi ir nepilnīgi, norāda arī apvienība apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Lai arī kritizē grozījumus, opozīcija referendumu atbalsta
Opozīcijas partiju pārstāvji norāda, ka grozījumu pieņemšana var radīt negatīvas sekas, taču tos atbalsta, jo tas esot vienīgais veids, kā likt valdībai rīkoties.
Kā Dienai pastāstīja Saskaņas Centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs, kaut gan SC uzskata, ka grozījumi nav pilnīgi, tomēr nespēj piekrist tam, ka pensijas mūsu valstī ir zemākas par iztikas minimumu. Tas ir vienīgais, bet būtiskais faktors, kas SC deputātiem “licis izšķirties par labu referendumam”.
Kā Dienai norādīja Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa, ja tautas nobalsošanai nodotie grozījumi var radīt riskus sociālajai sistēmai, tas nozīmē tikai to, ka “pie šīs sistēmas sakārtošanas vajadzēja ķerties daudz ātrāk”. JL atbalsta pensiju referendumu un aicina balsot “par”, jo "tā ir viena no iespējām, kā likt valdībai strādāt", norādīja JL līdere Solvita Āboltiņa.
Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete par PS kopīgu nostāju runāja izvairīgi, vien uzsverot, ka piedalīties referendumos un paust savu viedokli ir katra pilsoņa pienākums. Jautāta, vai grozījumus atbalsta, S.Kalniete sacīja, ka “referendumam ir milzīga loma, lai piespiestu valdību rīkoties”. PS līdere atzina, ka “šis ierosinājums ir riskants”, taču uzsvēra, ka “mēs nebūtu tik tālu nonākuši, ja varas pārstāvji savlaicīgi uzklausītu iedzīvotāju vēlmes”. S.Kalniete nevēlējās komentēt, kā pati balsos sestdien gaidāmajā referendumā. Arī pašu PS deputātu piedalīšanās tautas nobalsošanā, pēc viņas vārdiem, atkarīga no katra individuālās nostājas.
Pensiju likuma grozījumi paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno 50 latu vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz 135 latus mēnesī. Vispirms izmaiņas virzīja Pensionāru un senioru partija (PSP), tad pievienojās arī SCP. Valsts rīkotajā parakstu vākšana vairāk nekā 177 000 cilvēku parakstījās par šo iniciatīvu.
Diena jau rakstīja, ka jūnija sākumā Saeima pieņēma citus Pensiju likuma grozījumus – par trim gadiem pagarinot priekšlaicīgās pensionēšanās termiņu, nosakot, ka no nākamā gada piemaksas par darba stāžu maksās neatkarīgi no pensijas apmēra, kā arī nosakot, ka nākamgad tiks indeksētas arī tās pensijas, kas pārsniedz 225 latus.