Ārlietu komisija plānoja sēdē pieņemt lēmumu par iespējamo Repatriācijas apakškomisijas izveidi, tomēr galīgais lēmums netika pieņemts, jo apakškomisijas iniciators deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) nevarēja piedalīties sēdē.
Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka aizbraukušie latvieši varētu atgriezties Latvijā, ja cilvēki šeit spētu atrast “pienācīgu darbu un dzīvesvietu”. „Pats galvenais, jārūpējas, lai viņi jau tagad nepazaudētu kontaktus ar Latviju, tādēļ repatriācijas jautājums jāskata plašāk. Beidzot jāpieņem tik nepieciešamie grozījumi Pilsonības likumā par dubultpilsonību, kā arī jāstrādā pie elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanas vēlēšanās, kas ļautu ārvalstīs mītošajiem pilsoņiem vieglāk iesaistīties politiskajos procesos,” pauda O.Kalniņš.
Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai daudz aktīvāk jāstrādā pie dažādām kultūras un izglītības programmām ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, šādu viedokli sēdē pauda deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) un komisijas sekretārs Sergejs Mirskis.
Patlaban Rietumeiropas valstīs, ASV un Austrālijā dzīvo aptuveni 200 000 pēc Otrā Pasaules kara izceļojušie latvieši un viņu pēcnācēji, sēdē paziņoja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš.
Savukārt pēdējos gados uz Īriju, Apvienoto Karalisti un citām valstīm devušos Latvijas iedzīvotāju skaits varētu būt ap 100 000, tomēr šis skaitlis ir ļoti aptuvens. Vēstnieks prognozēja jaunu ekonomiskās emigrācijas vilni, ko varētu izsaukt gaidāmā Vācijas darba tirgus atvēršana. Jau tagad aizvien vairāk cilvēku kursos apgūst vācu valodu, atzīmēja J.Audariņš.