Ārlietu komisija: repatriācijas jautājums jārisina kompleksi

Komisijas ir domātas ,lai saņemtu naudu par darbību tajās,bet ne lai strādātu.Un politikas jau LV nav, ir saujiņa cilvēku ,kuri ar tā saucamo"partiju jeb cilvēku saujiņu 200 un vai nedaudz vairāk" starpniecību vada visu savā biznesā ,ko kļūdaini sauc par valsti.

Ilgstoša prombūtne no Latvijas maina izbraukušo mentalitāti. Mēģinājumi atgriezties ir visai neveiksmīgi, jo tā vienaldzība un negatīvisms ar ko nākas saskarties Latvijā, atgriežoties, ir stiprā kontrastā ar attieksmi pret cilvēku rietumu valstīs.

Nevis dubultpilsonibu, bet latviesa karti, kuras kriterijs ir atgriesanas Latvija un latviesu valodas prasme. Citadi visi izbraukusie krievu LR pilsoni dabus dubultpilsonibu un bus vesels bars ar pilsoniem, kas nepratis valsts valodu, Latviju nebus redzejusi, bet gribes to vadit no arzemem.

Ja atgriešanās Latvijā būtu kaut nedaudz apgrūtināta un, ja katram, to darīt tīkotājam tas kļūtu zināms, tad noteikti daudziem rastos stimuls apliecināt savas tiesības un, pārvarot šķēršļus, braukt mājās, jo neba nu tā dzīve svešumā ir bez garozas, kas rosina apsvērt vai garoza Latvijā tomēr varbūt nav tik cieta. Faktiski tas ir "iekodēts" cilvēka būtībā, ka grūtāk sasniedzamais, vai pat aizliegtais ir daudz kārdinošāks, tātad pūļu vērts. Un mājas siltumu visskarbāk aptver, kad no tām ir prom. kam labs piemērs ir trimdas latvieši, kas, neskatoties uz materiālo labklājību, savulaik apliecināja, ka ilgojās atgriezties, bet vārti bija pilnīgi ciet, toties tagad, kad plaši atvērti , tās ilgas daudziem noplakušas. To saprot vairums, japāņu vecāku atšķirībā no mums, kad grib savam bērnam kaut ko atgādināt piedraudot. Proti, mēs sakām ka , ja tu tā, tad tevi nelaidīs tur un tur, bet jāpāņu bērnam jādzird, ka darot to slikto, nelaidīšu mājās, kas noteikti stimulē padomāt, jo katram sirds mājas lolo. Jādomā, ka tiem Latvijai piederīgajiem ir tieši tāpat , bet tāpat kā tiem bērniem, tas ienāks prātā tiklīdz draudēs aizvērtas durvis. Kad durvis ir plaši vaļā, reti kuram ienāk prātā raizēties, jo tik viegli ir ierasti kaut ko atlikt, kamēr pierod. Gan jau kāda gudra galva spēs izdomāt kādu taktisku šķērsli, kas stimulēs vēlmi to pārvarēt, jo tāda prakse pasaulē jau ir bijusi, kopš tiem paša pirmsākuma laikiem, kad Tas Kungs, kam bija iecerēts laimīgo pārīti izraidīt no Ēdenes, lai tas neliktos netaisnīgi, aizliedza no tā īpašā koka augli baudīt, labi zinādams, ka tikai aizliegums stimulēs to darīt. Šķiet, ka cilvēka būtībā ir "iekodēta" tendence pārvarēt šķēršļus, jo kāpēc gan citādi tie šķēršļu pārvarēšanas pasākumi būtu tik populāri.

Krievijas vēstniecība un apgabali savu pilsoņu repatriācijas jautājumu var risināt vēl veiksmīgāk nekā tas ir uzsācies, ja šajā svētīgajā darbā tiem palīdzēs arī Latvijas kolēģi. Runas par Īriju ir nevietā, Ja tie cilvēki izvēlēsies braukt atpakaļ, tad ne jau rakstā pieminēto komisiju nopelnu rezultātā. Ja kāds vēl to nezina, ārvalstīs dzīvojošie, kas spiesti pamest valsti ekonomisku apstākļu dēļ, ir ārkārtīgi apolitiski, viņiem "iesaistīties politiskajos procesos" ir tukši vārdi.