Ārlietu ministrija ekonomiskās turbulences virpulī

Diplomātiskais un konsulārais dienests veic šādus uzdevumus: 1) nodrošina Latvijas Republikas un tās pilsoņu, likuma interešu aizsardzību ārvalstīs; 2) informē ārvalstu oficiālās institūcijas un sabiedrību par Latvijas Republiku; 3) koordinē Latvijas Republikas valsts institūciju starptautiskos sakarus; 4) nodrošina Latvijas Republikas valsts institūcijas un sabiedrību ar informāciju, kas iegūta ārvalstīs jebkurā legālā veidā; 5) veic konsulārās funkcijas saskaņā ar Konsulāro reglamentu.*Patlaban Latvijai ārvalstīs ir 35 rezidējošās vēstniecības, 7 pastāvīgās pārstāvniecības, 2 konsulāti un 2 ģenerālkonsulāti. Tāpat Latviju pārstāv 29 nerezidējošās vēstniecības, kā arī nerezidējošais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla un Maltas Neatkarīgajā militārajā un hospitālajā bruņinieku ordenī. Jāatzīmē, ka Latvijai ir 125 goda konsuli un 9 goda ģenerālkonsuli ārvalstīs.Vēstniecību cilvēkresursu samazinājums visticamāk ietekmēs arī Latvijas uzņēmēju iespējas eksportēt preces un pakalpojumus uz konkrētajām valstīm. Jo bieži vien arī vēstniecības ir tās, kas sniedz savu artavu šajā jomā, gan palīdzot ar valodas zināšanām, gan formāliem un neformāliem kontaktiem, gan arī dažādos citos veidos, kur pat nav nepieciešami tik lieli finansiālie līdzekļi, cik daudz cilvēkresursi un personiskās zināšanas.Jo plašāks ir valsts vēstniecību tīkls, jo ērtāk ir ārvalstu tūristiem, studentiem saņemt vīzas un iebraukšanas atļaujas Latvijā. Tas, savukārt, dod mūsu uzņēmējiem iespēju piedāvāt pakalpojumus, preces, pelnīt, maksāt nodokļus valstij. Tā kā mums nav plašs vēstniecību tīkls, būtu jāpārskata veids, kā tiek piešķirtas iebraukšanas atļaujas tūristiem, kas nav Šengenas valstu pilsoņi. Varbūt ir iespējams šīs funkcijas deleģēt goda konsuliem, varbūt viņiem ir iespējams deleģēt funkcijas, kas ir saistītas ar interviju veikšanu iespējamajiem studentiem, tūristiem. Ir 2009. gads, varbūt daudzas no šāda veida funkcijām varētu veikt arī elektroniski. Lai nerastos tādas situācijas, kad potenciālajam Indijas pilsonim, kas dzīvo Majami un kas vēlas apskatīt Latviju, ir jālido vairākas stundas līdz Latvijas vēstniecībai Vašingtonā, kur viņam jāatbild uz pāris jautājumiem, kas kopumā aizņem pāris minūtes un tikai tad viņš saņem iebraukšanas atļauju Latvijā.Mūsu augstskolām tā ir iespēja plašāk piedāvāt pakalpojumus, eksportēt izglītību. Nesen tika publiskoti dati, ka līdz 2018. gadam augstskolās studējošo skaits kritīsies aptuveni par 45%. Vai pašlaik nebūtu jāpiedomā pie tā, lai mēs varētu piedāvāt vairāk savus augstākās izglītības pakalpojumus ārvalstu studentiem? Viens no pirmajiem soļiem būtu vienkāršāks process (bet ne prasībās mazāks), kā saņemt iebraukšanas atļaujas Latvijā. Lai nebūtu tā, kā tas notiek pašlaik, kad studenti no Šrilankas, kas vēlas studēt Latvijā dodas uz mūsu vēstniecībām Ēģiptē vai Francijā, lai nokārtotu gan iebraukšanas atļaujas, gan arī tiktu iztaujāti. Turpinājums sekos........*  Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums