Rinkēvičs intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarējis līdzšinējais premjers Putins, attiecību veidošana lielā mērā būs abu valstu rokās.
"Mēs ceram, ka tomēr attiecību vektors, kāds tas veidojās līdz šim, un vēlme skatīties vairāk uz kopīgo, nevis meklēt atšķirīgo, pamatā saglabāsies. Es gribu cerēt, ka pamatā attiecību spektrs pēc vēlēšanām ar mūsu kaimiņiem Krievijā nemainīsies," sacīja Rinkēvičs.
Arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir teicis, ka pārāk lielu izmaiņu attiecībās nebūs. Vēstnieks arī ministram, ar kuru tikās 7.martā, apliecinājis, ka Krievija cenšas pieturēties un meklēt vairāk kopīgā un konstruktīvā.
"Protams, dažreiz mums sanāk labāk, dažreiz sliktāk. Bet es ceru, ka mēs turpināsim līdzšinējo sadarbību, bet ne jau uz mūsu nacionālo interešu vai iekšējo lietu komentēšanas vai jaukšanas rēķina," atzina ārlietu ministrs.
Rinkēvičs klāstīja, ka Latvija pēdējā laikā ir darījusi daudz, lai attiecības ar lielo kaimiņu veidotos uz savstarpējas cieņas un izdevīguma principiem. Latvija ir gatava turpināt šādu politiku, taču ir noteiktas situācijas, kurās Latvija nepieļaus iejaukšanos valsts lietās.
"Jautājumi par valsts valodu nekādā veidā nav saistāmi ar cilvēktiesībām, tas ir pavisam cits jautājumu loks. Tāpat ir lietas, kurās mēs nevaram pieļaut situācijas eskalāciju arī iekšēji sabiedrībā, dažādu veidu stipri apšaubāmas kvalitātes provokatīvus pasākumus, kā, piemēram, izstāde [kas izpelnījusies Latvijas Ārlietu ministrijas nosodījumu par vēstures falsifikāciju]," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs vēlreiz pauda cerību, ka pēc referenduma par divvalodību Latvijā un pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām izbeigsies "retorika un mēs sāksim domāt, ka ir jāveido tālāka sadarbība".
Jau vēstīts, ka 4.martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Vladimirs Putins. Viņš amatā oficiāli stāsies maijā.
Latvijas eksperti jau pauduši viedokli, ka pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā attiecības ar Latviju saasināsies.