ECT ir pieņemts ar 4 balsīm „par” pārkāpuma konstatēšanu un 3 balsīm „pret”. „Šāds minimāls balsu pārsvars norāda uz izdarītā secinājuma neviennozīmīgumu, tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī tam, cik radikāli sadalījās tiesnešu viedokļi šajā lietā, kas ir visai rets gadījums,” pamato ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Ministrs arī norāda, ka spriedums ir pretrunā ar līdz šim izskatītajām lietām pret, piemēram, Franciju, Vāciju, Igauniju, kuru izskatīšanā tika vērtēti secinājumi un notiesāšanas pamatojums pēc būtības, nepārvērtējot no jauna katru nacionālo tiesu konstatēto faktu.
Latvijas amatpersona uzskata, ka, konstatējot pārkāpumu, palāta ir ignorējusi jau 1944.gadā eksistējošās starptautisko humanitāro tiesību paražas, kā arī mūsdienu starptautisko krimināltiesību un plašāko publisko tiesību nodibināto pieeju, izvērtējot indivīda atbildības pakāpi par starptautiskajiem noziegumiem.
Ārlietu ministrs norāda, ka vērtējot jautājumu par noilguma piemērošanu Kononova pastrādātiem noziegumiem, tiesa ignorēja faktu, ka Latvijas leģitīmās iestādes Padomju okupācijas dēļ nemaz nevarēja pat sākt Kononova darbību vērtēšanu līdz neatkarīgas valsts atjaunošanai 1991.gadā.