Armija atteiksies no dažām funkcijām, varbūt arī no Brīvības pieminekļa goda sardzes

«Es tiešām saskatu, ka pēc budžeta pieņemšanas man būs jāraksta vēstule aizsardzības ministram par to, kādus uzdevumus, kas noteikti ar NBS likumu, mēs nespējam veikt,» sacīja komandieris.Ir apdraudētas saistības, ko Latvija uzņēmusies ar _NATO _un ES.«Nepārprotami mēs varam runāt par tādām lietām kā nepieciešamo karavīru skaita samazinājums. Ja mēs runājam par algas samazinājumu, es pat nešaubos, ka mums būs grūti rekrutēt karavīrus, es pat nešaubos, ka karavīri profesionāļi, kuru apmācībā ieguldīti lieli līdzekļi, būs spiesti meklēt darbu citās vietās,» norādīja Maklakovs.NBS plāno atvaļināt tos karavīrus, kas nav saņēmusi pielaidi klasificētai informācijai. Tāpat NBS plāno atteikties no visiem līgumiem ar ārrindas zemessargiem, kas skaršot aptuveni 300 līdz 400 cilvēku. Šie cilvēki apsargājot armijas objektus, un nu to viņu vietā darīšot profesionālā dienesta karavīri.Tāpat varētu samazināt militāro darbinieku skaitu un atbrīvot civilos darbiniekus. Armijniekus arī, tāpat kā citus strādājošos, skaršot algu samazināšana.Armija noteikti plānojot atteikties no tai neraksturīgām funkcijām, viens no variantiem ir pat godasardzes noņemšana pie Brīvības pieminekļa un prezidenta pils.«Tā vietā, lai stāvētu pie pieminekļa vai prezidenta pils, viņiem var būt nepieciešams stāvēt kaut kur sardzē, apsargājot štābu vai Aizsardzības ministriju,» teica komandieris.Taupības režīms apdraudot arī Zemessardzes apmācību, līdz ar to apdraudēta arī Jaunsardzes pastāvēšana. Attiecībā uz Jūras spēkiem viens no variantiem ir vairs ne tik bieža patruļu rīkošana jūrā.Pašlaik noskaņojums vienībās esot ļoti nomākts, un tas pārsvarā saistīts ar neziņu par nākotni. NBS komandieris atgādina, ka drošības nekad nav par daudz un to nepieciešams saglabāt. Pie šiem budžeta samazinājumiem svarīgākais ir saglabāt armijas cilvēku kodolu.