LIZDA uzskata, ka reformas iespējams īstenot tikai 2010.gadā. Savukārt mediķu arodbiedrības līderis pauda viedokli, ka kopumā veselības nozarē iecerētās reformas ir svarīgas, taču, lai būtu lielāka konkrētība, nepieciešams zināt, cik daudz naudas nozarei būs, kas šobrīd nav zināms.
Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) ir paziņojis, ka turpmāko gadu laikā slimnīcu skaits samazināsies no 59 līdz 24. Viņš nav nosaucis, kuras tās būs. Pirmdien intervijā LNT viņš pauda, ka mediju interese varētu traucēt reformu veikšanai un slimnīcas, kuras likvidēs, viņš nosauks jūlijā.
Diena jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe
(ZZS) savukārt piektdien preses konferencē pieļāva iespēju no 1.septembra ievērojami
samazināt skolotāju skaitu (pat par 2000 un vairāk), taču viņa arī
uzsvēra, ka šo cilvēku pārkvalifikācijai ir paredzēts izmantot ES
Sociālā fonda līdzekļus. No tiem darbu zaudējušajiem varētu maksāt
stipendijas astoņus mēnešus, kamēr viņi atrod savu vietu darba tirgū.
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātās reformas paredz no
1.septembra mērķdotāciju sadali skolotāju darba samaksai veikt
atbilstoši finansēšanas modelim "nauda seko skolēnam".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš:
"Visvairāk mūs interesē, vai būs vienota darba samaksas sistēma pedagogiem, jo nevar būt tā, ka vienas profesijas pārstāvji katrā novadā saņem atšķirīgu atalgojumu. Par to mēs stāvēsim un kritīsim. Ja tā nebūs, pat nezinu, kas sāksies. Līdz šim par principa ieviešanu “nauda seko bērnam” runāts tikai virtuālajā nozīmē, bet nav skaidrs, kā tas izpaudīsies reālajā dzīvē. Neviens nezina, cik daudz naudas katram bērnam būs, ir bažas, ka šo naudas summu var noteikt arī ļoti mazu. Ministre paziņojusi, ka darbu zaudēs vairāki tūkstoši pedagogu, taču nav skaidrs, kurās skolās, vai skolas likvidēs, kas notiks ar šiem skolotājiem. Skolas direktors un esošie deputāti, manuprāt, nepieņems lēmumus par skolu likvidāciju, un tas gulsies uz jaunajiem deputātiem. Ministre Koķe skaidri ir pateikusi – tas ir pašvaldību ziņā. Uzskatu, ka iecerēto nevarēs realizēt nākamajā mācību gadā, mēs uzskatām, ka to varēs 2010.gadā."
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris:
"Ir divi ceļi slimnīcu samazināšanā. Nebūtu pareizi slēgt slimnīcas, tajās neko neturpinot darīt. Daļa mazo slimnīcu jau ir pārprofilētas par veselības aprūpes centriem, saglabājot ambulatoro vai sociālo aprūpi. Iespējams, ka slimnīcas tiek apvienotas. Cilvēkiem būtu jādod drošības sajūta pēc iespējas ātri pasakot – iedzīvotājiem netiks atņemta veselības aprūpe. Veselības aprūpes iestādes akūtu problēmu risināšana ir jāsaglabā, bet sarežģītas operācijas jāveic tur, kur ir lielāka pieredze, taču nevar cilvēkus baidīt, ka neteiksim, kuras slimnīcas likvidēsim. Tad rodas jautājums, vai mums nekādas palīdzības nebūs? Gribētu lūgt gan valdības vadītāju, gan Valsts prezidentu, ja jau viņš ir iesaistījies, nodrošināt ministrijai spēju būt pārliecinātai, ka reformu veikšanai būs vajadzīgais finansējums. Tiklīdz ir zināms finansējums, var pateikt, kas un kā tiks reformēts. Citādi neko konkrēti nevar saplānot.
Kopumā darba virzieni ir pareizi – samazināt birokrātiju, samazināt slimnīcu gultu skaitu, kā arī, no šībrīža informācijas izriet, ka nauda nozarei tiek samazināta uz ierēdniecības rēķina. Ir jādomā, kā pārprofilēt slimnīcu mediķus darbam ambulatorajā sektorā, jo tieši tur mums visvairāk pietrūkst darba spēka. Taču svarīgi ir pildīt visus starptautisko organizāciju ieteikumus kopumā, nevis tikai atsevišķus punktus."
(papildināta ar Kera teikto)