Demokrātiskās valstīs arodbiedrības ir tās instances, kas aizstāv darbinieku intereses, Latvijā arodbiedrību faktors nav tik izteikts, kā, piemēram, Lielbritānijā. Latvijā Policijai ir divas arodbiedrības, kuru skaitliskais sastāvs procentuāli nav nemaz tik liels. Policijas arodbiedrībās stājas arī ugunsdzēsēji, cietumu apsargi, robežsargi, bet lielākās arodbiedrības skaitliskais sastāvs ir ap 2000. Katra no arodbiedrībām ir vēlējusies iegūt kaut kādu publicitāti, mēģinot rīkot protesta akcijas, bet, manuprāt, vēlamais rezultāts nav sasniegts. Neformālās sarunās ar policijas pārstāvjiem noskaidroju, ka policisti nestājās arodbiedrībā, jo nav ticības, ka tās spēkos būs ko mainīt. Jāpiemin arī, ka policijas arodbiedrības ar likumu atļāva veidot tikai nesen, līdz ar to tās ir tikai attīstības sākumā. Lai gan ir tikai divas policijas arodbiedrības, tās pašas nevar saprasties savā starpā un vienoties par vienotu pozīciju. Skumīgi, pat grūtības nespēj saliedēt. Vienotas arodbiedrības ir milzīgs spēks, ko dažkārt nenovērtē, bet, krītot aizvien lielāka krīzes caurumā, var arī pamosties arodbiedrības.
Arodbiedrības un krīze
Ministru kabinets ir noteicis četras ministrijas, kurām netiks samazināts finansējums 40% apmērā, tās ir izglītības, veselības, iekšlietu un labklājības ministrijas. Šīs nozares tiek uzskatītas par primārākajām, lai valsts spētu pildīt savas galvenās funkcijas, tātad skolās bērnus mācīs, policisti patrulēs un pie ārsta arī varēs aiziet, bet, cik izmaksās ārsta apmeklējums, tas jau ir cits stāts. Interesants fakts, ka IeM pēc ilgiem laikiem kļuvusi par prioritāti, laikam sliktos laikos vajag drošu muguru, uz kuras balstīties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.