Arodizglītību sagaida nozīmīgas pārmaiņas
Pievienot citai skolai, uz to pārceļot arī audzēkņus, daļu pedagogu un aprīkojumu, un nodot pašvaldībai bija biežāk minētās iespējas, kādu nākotni var sagaidīt arodskolas, kuras nokļuvušas potenciāli reorganizējamo sarakstā. Tajā nonākušas tās skolas, kuras nav reģionu centros, nesaņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, lielākā daļa arī iekļuvušas parādos. Redzams, ka audzēkņu skaits nav bijis galvenais kritērijs, jo vairākām tas pārsniedz 200 un pat 300. Visplašāko iespēju amplitūdu apkopo Ērgļu arodvidusskola, kurai plāna projektā iezīmēti triju veidu attīstības ceļi — tikt pievienotai citos rajonos esošām arodvidusskolām, nodotai pašvaldībai vai veidot SIA. IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals aģentūrai LETA atzinis, ka IZM plāno slēgt divas arodskolas un reorganizēt — 13. Tā ir situācija "uz doto brīdi", kas mainīsies, stāsta IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kurš norāda, ka pagaidām "zem jautājuma zīmes ir visas skolas". M.Gruškevics nenoliedz, ka būs vairāk nekā divas likvidējamas arodskolas, jo "ir skolas, kurām ir konkrētas maksātnespējas pazīmes". Iepriekš bija plānots, ka no 79 varētu saglabāt 53 arodskolas, kurās tiks ieguldīta ERAF nauda, un reorganizēt pārējās, bet esot redzams, ka arī tādu skolu skaitu tīkls neatmaksājas, atzīst M.Gruškevics. Tas nenozīmē, ka visas šīs skolas slēgs — notiekot sarunas ar pašvaldībām par iespēju tām pārņemt arī arodskolas. IZM "lielais uzstādījums" esot atdot pašvaldībām visas. Tās, kas nepiekritīs skolas pārņemt uzreiz, varētu motivēt ar ES struktūrfondu naudas palīdzību. Uz šādu iespēju cer virkne skolu. Jaunaglonas arodvidusskolas direktors Visvaldis Kursītis stāsta, ka pagaidām noraidoša nostāja no pašvaldības nav bijusi. Viņaprāt, tām skolām, kas var izdzīvot, vajadzētu ļaut palikt patstāvīgām, ko IZM neizslēdz.
Nopietnas izmaiņas gaidāmas arī audzēkņu uzņemšanas plānos. Dienas rīcībā nonākušais IZM ziņojums par profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu liecina, ka ierobežoto budžeta iespēju dēļ nākamajā mācību gadā profesionālās izglītības programmās varētu uzņemt 7500 audzēkņus, kas salīdzinājumā ar pērno gadu būtu par 39% mazāk. Ziņojumā norādīts, ka tas draud ar kvalificēta darbaspēka deficītu jau pēc 3—5 gadiem. Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes pārstāve Maija Vanaga jautā: "Kur paliks bērni?" Turklāt IZM nav atmetusi domu paaugstināt latiņu uzņemšanai vidusskolās, tas nozīmē, ka iespēja tur mācīties varētu būt mazākam skaitam jauniešu. M.?Gruškevics neuzskata, ka tādējādi visiem vairs nebūtu iespējas izglītoties, jo bērnu skaits sarūk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.