Arodizglītību sagaida nozīmīgas pārmaiņas

Raksts vietā, tikai rodas daudzi jautājumi, " Kāpēc tagad un kur ir tas skolu saraksts, kuras ir zem jautājuma zīmes? Kāpēc tas saraksts tika publicēts avīzē tieši tagad, vai tas nav akceptēts mēģinājums no IZM puses, savlacīgi atsist audzēkņus tām skolām, kas ir zem jautājuma zīmes, bet pēc tam paziņot par šo skolu slēgšanu? Kāpēc par šo projektu minētās skolas uzzina no avīzes un ,kas ar šo projektu ir iepazīstinājis skolas, kuras iekļautas sarakstā? Kas vainīgs pie tā, ka daudzām skolām radušās parādsaistības par apkuri un elektrību un kāpēc IZM to neatzīst publiski, bet pasniedz šādā sagrozītā veidā? Vai tas nav mēģinājums šo parādu pierakstīt skolām, kā nesaimniecisku rīcību, lai pēc tam likvidētu? Un vis beidzot ,vai IZM visi draudzejas ar galvu?

Mūsu valstī arodizglītība nekad nebija prioritāra, jo bija taču jālobē augstskolas - jo vairāk audzēkņu vidusskolās, jo vairāk par naudu ies mācīties augstskolās!!! Pat salīdzinot ar tuvākiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem mēs vienmēr bijām daudz nožēlojamākā stāvoklī. Nau jau nekāds brīnus -tā jau ir arī daudzās citās jomās. Esam vien pelnījuši tādu attieksmi un tāds valdības!

Izglītotie ierēdņi, paskaidrojiet - kāda atšķirība ir starp vārdiem "skolu likvidācija" un "reorganizācija", ja audzēkņiem vienalga jādodas mācīties uz citu skolu?

Vai Gruškevics pats skolā vispār ir gājis?!

ZUBASTIKA PLĀLI IZGLĪTĪBĀ IR NĀVES SPRIEDUMS LATVIJAS NĀKOTNEI. VISPĀR LABA ""KOMBINĀCIJA ORANŽIE & ZAĻIE PIE IZGLĪTĪBAS REFORMĒŠANAS

Manuprāt tas viss ir tikai darīšanas pēc. Kad ( un vai vispār ir spējīga ) Koķes tante pateiks kādas profesijas Latvijā būs vajadzīgas pēc 5 un vairāk gadiem? Skolotāji tagad nav nepieiciešami, atlaiž jau tos pašus, ar celtniekiem tas pats. Ko tad mācīties? Arī tā kā politikāņi darbojas: tikai mācīšanās pēc?

Domāju, ka vajadzētu pamatīgi uzlabot profesionālās izglītības jomu, lai sagatavotu labus speciālistus. Tas samazinātu studēt gribētāju skaitu, jo daudzas studiju programmas neatbillst augstākajai mācību iestādei. Rezultātā studenti maksā, bet nodarbību skaits nedēļā saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem.

Runājot par arodskolu "produkta" atbilstību darba tirgum... ko tad paši darba devēji pa lielam ir darījuši, lai tā nebūtu??? Kad jāsaņem augļi - tad mans, privātais, bet, kad jāiegulda darbiniekos - tad valstij jādod!!!

muusu vispaareeji izgliitojošaas maaciibu iestaades sagatavo zinaamu braaķa procentu , kurš ir potenciaals arod apmaaciibas iestaadeem , profenes jauboļševiku lakos bija domaatas izgliitiibas sniegšanai nevis ieguušanai nesekmiigajiem un dauzoņaam jo bija partijas lozungs - obligaataa videejaa izgliitiiba , pie manis praksee ir bijuši šie audzeekņi , reti kuru nosauksi par speciaalistu..., ja nav skolas tad lai nav , uztaisa paaris kaartiigas kautvai Riigaa un tad arii speciaalistus iemaaciis , kas grib specialitaati lai to ieguust par naudu , kaut simbolisku, tad vismaz sapratiis ko skola maksaa ...

Pasaulē profesienālā izglītība tiek veidota saskāņojot tās attīstību ar darba devējiem. Mums princīpā šāda pieja vēl nav īsti pat sākusies ,jo valsts vēl nav gatava ražošanas attīstībai. Mēs sevi essam pasludinājuši par augstu tehnoloģiju valsti,tāpēc kamēr sapratīsim ka tā nav paies laiks, bet to daļu kas saisatās ar ražošanu mēs esam gandrīz iznīcinājuši,pie tam veiksmīgi. Par tālāko perspektīvu nevar spriest jo daudz kas atkarīgs not urpmākiem lēmumiem šai jomā.

Profesionala izglitiba ir nolaista lidz klinkim. "Materiali tehniska" baze izsaimniekota, jaunu skolotaju loti maz, uz arodskolam nak tie, kuri nevar iestaties vidusskola vai kuriem nav atestata. Savulaik it ka prestizas arodskolas un tehnikumi, kuri ziedu laikos piesaistija vairak ka 600-700 audzeknu, sobrid knapi var nokomplektet grupas. Profesiju izvele ierobezota - pavari apdares darbu stradnieki, sekretares. Arodskolas razo nekur nederigu "produktu", kurs nevar atrast darba vieteja pasvaldiba vai rajona. Par izglitibas kvalitati tajas "splaudas" gan pasi skolotaji, gan ari audzekni. Neviens nav apmierinats. Japiebilst, ka labi, ka ir ta krize, citadi neviens neko negribetu mainit.

Tās pilsētiņas paliks tukšas kā pēc kara. Piemēram Skrunda, Cīrava, utml., cilvēkiem vairs nebūs darba. Šausmas gaida Latviju.

Atkal kārtējā reforma kā situācijas reakcija, ar nolūku taupīt naudu, bez kādas nākotnes vīzijas un attīstības stratēģijas. Un papīru skolotājiem būs vairāk, lai visiem kontrolētājiem IZM būtu darbs. Manuprāt, pirmais, kas būtu jādara - jāizformē un jārada no jauna pati bezjēdzīgā IZM, kas nodasrbojas ar sevis pavairošanu un izglītības kvalitātes pazemināāsanu. Ļoti nepareizi uzticēt reformas tiem, kas jau turpat 20 gadus pierāda savu nekompetenci.

Vakar pa rādio stāstīja, kā tagad tiks pārbaudīti skolotāji, nu es Jums teikšu, ārprāts, pilnīgi mati sacēlās stāvus no tie drausmīgo papīru kalniem, kas tiem skolotājiem būs jāraksta. Viss spēks aizies papīros, atskaitēs, vērtējumos un velns zina kur :((( Kā tie skolotāji to visu piecieš? Izglītbas ministrijā strādājošo skaits jāsamazina pa 2/3, i labāk būs visiem, varbūt vēl labāk būtu to ministriju vispār likvidēt, lai nejaucas skolotāju darbā.

Mūžīgās reformas tik pasliktina izglītības kvalitāti Latvijā. Jo neizglītotāka tauta, jo vieglāk manipulējama- Oranžo moto...