Arodskolu audzēkņu sekmes ievērojami sliktākas

Gan tas, gan centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums ļauj secināt, ka vispārējās izglītības līmenis arodskolās ir ievērojami zemāks nekā vidusskolās un ģimnāzijās. Tas savukārt nozīmē to, ka profesionālo skolu audzēkņiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas iestāties augstskolās, lai arī formāli likums tādas paredz. Esot likumsakarīgi "Dramatiska," sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva raksturo atšķirību starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību rezultātiem. Uzskatāms piemērs tam ir Izglītības satura un eksaminācijas centra apkopotā statistika par pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem dažāda tipa mācību iestādēs, kurā redzams, ka profesionālo mācību iestāžu audzēkņu rezultāti ir pārliecinoši sliktākie. Zemāko iespējamo rezultātu centralizētajos eksāmenos, proti, F līmeni, ieguvis 12,1% arodskolu audzēkņu, bet vidusskolu beidzēju vidū šāda rezultāta nebija pat procentam. Īpaši bēdīga aina paveras matemātikas centralizētā eksāmena rezultātos, kur 34,31% no visiem arodskolu audzēkņiem ieguvuši F līmeni. Vairāk nekā puse eksāmenu kārtotāju no arodskolām nav spējuši pārkāpt zemākajiem E vai F līmeņiem pat latviešu valodā. "Tā ir reāla likumsakarība," uzskata Rīgas 13.arodvidusskolas direktors Ziedonis Siksna un paskaidro, ka vidusskolā lielākoties mācās labākie pamatskolu beidzēji, "vidējie un daļa no apakšgala paliek pie mums, bet vissliktākie aiziet strādāt". Bulduru dārzkopības vidusskolas direktors Aivars Griķis daļu vainas saskata Latvijā sniegtās pamatizglītības kvalitātē, jo skolēni atnākot diezgan slikti sagatavoti, tāpēc skolotājiem papildu viņu gatavošanai eksāmeniem vispirms esot jāaizlāpa viņu zināšanu robi. Visi direktori vēl papildina, ka par likumsakarību to padara arī vispārizglītojošo priekšmetu apjoms, kas ir teju par pusi mazāks nekā vidusskolās un ģimnāzijās. "Vairāk arī nevar, jo fiziski tas nebūtu iespējams," saka Profesionālo izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Silva Ozoliņa. Nav vienlīdzības Likums paredz, ka visu skolu beidzējiem ir vienādas iespējas iestāties augstskolā, kur nereti kā vienīgo atlases kritēriju izmanto centralizēto eksāmenu rezultātus. Realitātē vienlīdzība netiek nodrošināta, jo profesionālo izglītības iestāžu beidzēji ir mazāk konkurētspējīgi, secina I.Sudraba. Viņasprāt, ir tikai divas iespējas — celt vispārējās izglītības kvalitāti vai skaidri noteikt, ka profesionālo skolu beidzēju iestāšanās augstskolās ir ierobežota. Pret otro variantu iebilst M.Golubeva un uzsver: "Ja arī cilvēks izvēlas noteiktu karjeras ceļu, viņam jābūt iespējai savu izvēli mainīt. Lai to izdarītu, ir jābūt zināšanu bāzei," skaidro M.Golubeva. Profesionālo izglītības iestāžu sniegtā informācija par savu beidzēju turpmākajām gaitām atšķiras. Piemēram, Viesītes arodvidusskolas direktors Juris Līcis stāsta, ka neesot pārāk daudz jauniešu, kuri pēc skolas beigšanas turpinot izglītoties augstskolā. Savukārt A.Griķis norāda, ka "ļoti daudzi" viņa vadītās skolas absolventi mācoties arī augstskolā. S.Ozoliņa skaidro, ka parasti problēmu nav tiem jauniešiem, kuri augstskolā iestājas "sava profila" programmā. Piemēram, viņas vadītās Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas beidzēji varot labāk mācīties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, uz ko viņai esot norādījuši arī šīs augstskolas pārstāvji. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka apmēram 30—35% arodskolu beidzēju iestājoties augstākās izglītības iestādēs, "tā ka par kvalitāti labāk nestrīdēsimies", saka IZM Profesionālās izglītības departamenta direktors Gunārs Krusts. Viņaprāt, ir cits jautājums — "vai vispār ir taisnīgi, ka profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi eksāmenus kārto". No IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) teiktā izriet, ka IZM pieļauj divas iespējas, kā risināt šo problēmu. Viena no tām ir centralizēto eksāmenu prasību pārskatīšana, arodskolu audzēkņiem tās padarot maigākas. Noprotams, ka šāda iespējamība ir maza, jo, kā norāda M.Gruškevics, "varētu būt problēmas ar iestāšanos augstskolā, jo visiem vairs nebūtu vienota standarta".Nebūtu obligāti Ticamāka iespēja, kā problēma varētu tikt risināta, — profesionālo izglītību sadalot divās pakāpēs, ieviešot "3+1 principu" (pašlaik programmu ilgums ir 3—4 gadi). Šādā gadījumā pirmajā izglītības pakāpē jaunieši trīs gadus apgūtu arodu, kā arī ar nepietiekamu stundu skaitu mācītos vispārizglītojošos priekšmetus. Noslēgumā jauniešiem būtu jānokārto tikai profesionālās kvalifikācijas eksāmens, savukārt no centralizētajiem eksāmeniem viņi būtu atbrīvoti. Tiesa, šīs programmas apguve nedotu tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības programmās. Savukārt jauniešiem, kuri gatavojas stāties augstskolās, būtu iespēja mācīties vēl vienu gadu, kurā viņi apgūtu tikai vispārizglītojošos priekšmetus, lai noslēgumā varētu kārtot centralizētos eksāmenus. Šī iespēja minēta profesionālās izglītības attīstības koncepcijā, kura turpina savu ceļu uz izskatīšanu valdībā. "Tas nebūtu slikti," IZM ieceri komentē S.Ozoliņa, un līdzīgi domā arī citu arodskolu direktori. "Pēdējais gads varētu izlīdzināt robus, turklāt tajā laikā jaunietis arī ir sapratis, ko viņš grib tālāk darīt," pieļauj J.Līcis. M.Golubeva un A.Griķis gan norāda — lai arī pret IZM piedāvāto risinājumu iebildumu nav, vispirms jāatrisina pamatproblēma — pedagogu darba kvalitāte, citādi nekas nemainīšoties. ***Centralizēto eksāmenu rezultāti 2007./2008.m.g.Arodskolās A 0,1% B 1,7% C 11,6% D 34,7% E 39,8% F 12,1%Vidusskolās un ģimnāzijās A 4,4% B 22,0% C 36,3% D 28,1% E 8,3% F 0,9% Avots: ISEC