Dienai viņš pastāstīja, ka nevar viennozīmīgi atbildēt, vai visiem, kas vēlas ietekmēt politiskos procesus būtu jākļūst par kādas partijas biedru. Viņš atzīst, ka viņam būtu diezgan grūti darboties partijā, lai arī visu mūžu viņš ir strādājis komandā. Taču ir lietas, kurām ne vienmēr varu piekrist, bet partijā tomēr ir disciplīna, ja tā ir kaut cik nopietna partija, viņš saka.
Mediķis pauž viedokli, ka jauna paaudze un jauni cilvēki ir nepieciešami visām partijām un nav runa tikai par Tautas partiju. Viņaprāt, šobrīd Latvijas valstij visvairāk nepieciešams konsolidēt jaunus cilvēkus, kas atrastu pozitīvu mērķi un definētu, kur doties visai valstij. Politikā būtu jāienāk cilvēkiem, kas būtu drusku vairāk redzējuši nekā tikai “iekšdīķi Latvijā”.
“Politikā ir jābūt izglītotiem cilvēkiem, kas šobrīd ir viena no lielākajām problēmām, jo jāsaprot kā strādā sistēma un lietas. Valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, jo valsts un tauta ir arī iracionāli jēdzieni. Kurš tad te ir tas tīrais latvietis? Tajā pašā laikā jābūt kārtīgiem ekonomistiem, kas zina, kas ir tautsaimniecība un nevis viena kolhoza un apriņķa robežās, bet tomēr valstiskā līmenī.”
Vērtējot Tautas partijas pašreiz publisko tēlu un kopumā valdības darbu, A.Ērglis uzskata, ka lielākā problēma šobrīd ir komunikācija, kad politiķi neizdodas paskaidrot to, ko viņi domā. “Nevar visu laiku stāstīt, cik mums ir slikti, ja Igaunijā ir tikpat liels kopprodukta kritums, nerunājot par visu pārējo pasauli. Tās ir augšanas grūtības, kas ir jebkurā procesā un cikliskums pasaulē notiek. Tā kā tās lietas ir pilnīgi normālas.”
Uz jautājumu, vai cilvēki, kas ieguvuši izglītību un strādā citviet Eiropas valstīs atgriezīsies, lai strādātu Latvijas labā un atsauksies aicinājumam stāties partijās, ko izteikusi ne tikai Tautas partija, bet arī Valsts prezidents Valdis Zatlers savā Jaunā gada uzrunā, A. Ērglis nav noskaņots kategoriski.
“Tas ir stāsts par politisko fonu. Mums jau neviens nav pārāk labs. Es, piemēram, strādāju pasaulē, bet dzīvoju Latvijā un nekad prom nebraukšu. Latvijā esam viens otram ļoti tuvu blakus, tāpēc tā “noēšana” skar pārāk spēcīgi, te tas Latvijas spožums un posts, it kā viegli sakārtotot valsti, bet ļoti ātri viens otru noēdam, kas nav pareizi.”