Artmanei pieminekli Rīgā drīkstētu celt tikai 2018. gadā

Tomēr viņš neizslēdz, ka pašreizējie noteikumi varētu tikt mainīti. Arī Rīgas domes (RD) Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) teic, ka ir pieļaujams izņēmums.Pieminekļu padomes noteikumi aicina sabiedrību novērtēt vēsturiskā fakta nozīmi, ļaujot vēsturei nedaudz atkāpties, lai saprastu, vai šie notikumi ir aktuāli arī pēc desmit gadiem. “Desmit gadi kalpo kā amortizācijas laiks,” skaidro O.Spārītis. Viņš arī norāda, ka cilvēkiem ir žēl savu varoņu, un tāpēc pirmajā brīdī viņi grib celt pieminekļus. Tā tas bijis, kad nomira Latvijas neatkarības ideju veicinātājs Pēteris Laķis, kad mūžībā aizgāja hokejists Sergejs Žoltoks, tā tas esot arī ar Viju Artmani. Tomēr tikai pēc gadiem varot saredzēt vēsturiskās personas patieso lielumu. O.Spārītis gan teic, ka noteikumi neliedz piemiņas vietu uzstādīt kapa vietā. Viņš norāda, ka arī Rainim piemineklis sākotnēji bijis tikai kapa vietā. “Tieši kapa vieta ir Raiņa panteons, nevis piemineklis Esplanādē,” skaidro O.Spārītis.O.Spārītis gan pieļauj, ka pašreizējie noteikumi varētu tikt arī mainīti, un min nesenos notikumus, kad politiķi izlēma par Z.A.Meierovica bulvāra vārda piešķiršanu Basteja bulvārim. “Padome toreiz bija pret, tomēr politiķi izlēma pretēji,” teic O.Spārītis un norāda, ka precedents ir, tomēr tā nebūšot Pieminekļu padome, kas mainīs noteikumus. “Ja politiķi ierosinās noteikumus mainīt, iespējams šī ideja gūs atbalstu,” tā O.Spārītis.Arī H. Stalte pieļauj, ka V.Artmanes gadījumā varētu veikt izņēmumu un uzstādīt pieminekli, negaidot desmit gadus. “Izņēmumu var veikt, ja tas ir pamatots. Un šajā gadījumā izņēmums ir pamatots,” teic H.Stalte. Viņasprāt, V. Artmane bijusi izcila aktrise, kas pelnījusi pieminekli, tomēr H.Stalte skaidro, ka nepieņemama ir pieminekļa vietas izvēle. “V.Artmanes ģimene ar ierosinājumu uzstādīt pieminekli bijušā “Ļeņinekļa” vietā ņirgājas par māti un Latviju. Daudz piemērotāka vieta piemineklim būtu pie Dailes teātra vai Murjāņos, kur pieminekli varētu uzstādīt negaidot desmit gadus,” uzskata H.Stalte. Tomēr viņa norāda, ka ierosmei būtu jānāk nevis no ģimenes, bet, piemēram, no Teātra savienības puses. “Teātra savienība varētu būt iniciatore pieminekļa izveidei, un ar ziedojumu palīdzību piesaistīt līdzekļus, tomēr to nevajadzētu darīt aktrises ģimenei,” tā H.Stalte.Diena jau iepriekš rakstīja, ka V. Artmanes radinieki vēlas Rīgā uzstādīt divus pieminekļus aktrises piemiņai. Viens no tiem atrastos Pokrova kapos, kur Artmane apglabāta, savukārt otru labprāt redzētu starp Ministru kabineta ēku un Kristus piedzimšanas katedrāli - vietu, kur agrāk atradās Ļeņina piemineklis. Pašreiz aktuāla esot arī Z.A.Meierovica un J.Čakstes, kā arī vairāku citu valstsvīru, aktieru, rakstnieku un citu zīmīgu Latvijas personību pieminekļu celšana, tomēr, pēc O.Spārīša teiktā, neviena sabiedriskā vai valsts institūcija nav saņēmusies tik tālu, lai finansiāli spētu projektu pacelt. Pirms desmit gadiem izstrādāts saraksts ar 50 zīmīgām Latvijas personībām, kam varētu celt pieminekli, tomēr tas pieņemts kā vēlējuma dokuments, kurā nav nekādas norādes par projekta īstenotāju vai finansētāju.