Jauno piespiedu līdzekli drīkstēs piemērot par transportlīdzekļa vadīšanu bez autovadītāja apliecības, braukšanas ātruma un distances neievērošanu, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, sīko huligānismu, strādāšanu bez darba atļaujas un par citiem pārkāpumiem.
Garantijas naudas pieprasījumu varēs attiecināt arī uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem, kuru izdarīto administratīvo pārkāpumu izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē, piemēram, pārkāpts transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīms, pārsniegta transportlīdzekļa faktiskā masa un gabarīti.
Grozījumi tapuši, jo līdz šim soda piedziņa no ārvalstniekiem bija gandrīz neiespējama, proti, pietiekams bija tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz naudassoda piedzīšanu, piemēram, no Latvijas autovadītājiem.
Garantijas naudas apmēru noteiks amatpersona, kas sagatavos administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja lēmumu par soda piemērošanu pieņems pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudas apmērs nosakāms tikpat liels kā piemērojamais sods. Savukārt, ja protokolu nodos izskatīšanai pēc piekritības, garantijas nauda nosakāma tādā apmērā, kāds ir maksimālais sods par konkrēto pārkāpumu.
Ja ārzemnieks izdarījis likuma grozījumos norādīto administratīvo pārkāpumu, piemēram, pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, bet neiemaksā garantijas naudu, viņam jāparaksta saistību raksts par apņemšanos triju darba dienu laikā to izdarīt. Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē, tiek aizturēti mašīnas reģistrācijas dokumenti un vadītāja apliecība līdz garantijas vai soda naudas iemaksāšanai.
Garantijas nauda nebūs jāmaksā, ja naudas sods tiks uzlikts uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas un pārkāpējs to samaksās.
Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, autopārvadājumu uzraudzības jomā 2007.gadā netika samaksātas soda naudas 63 035 latu apmērā, bet 2008.gadā - 77 445 latu apmērā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās jomās, piemēram, pērn par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu ārvalstnieki soda naudās nesamaksāja 126 145 latus.
Parādnieku sarakstu galvenokārt veido Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un vēl dažu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji.
Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas autovadītājiem, kas vairāk nekā 90% gadījumu nomaksā uzlikto naudassodu. Atbalstot SM izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiks nodrošināts soda neizbēgamības princips arī attiecībā uz likumpārkāpējiem-ārzemniekiem. Turklāt garantijas nauda kā piespiedu līdzeklis sastopama arī citās ES dalībvalstīs.
Piemēram, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Polijā, Lietuvā un Austrijā kontroles dienestiem ir tiesības aizliegt transportlīdzeklim turpināt ceļu, ja ir izdarīti nopietni pārkāpumi. Šajās valstīs transportlīdzeklis tiek atdots atpakaļ pārvadātājam tikai tad, kad ir samaksāts kontrolējošo institūciju uzliktais naudassods un tiek novērsts pārkāpums. Šajās valstīs iepriekšminēto pieeju izmanto gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs nav attiecīgās valsts iedzīvotājs, lai tādejādi tiktu samaksāts naudassods.
Dānijā gadījumos, kad naudassods netiek samaksāts divu mēnešu laikā, transportlīdzeklis var tikt konfiscēts. Lietuvā gadījumos, ja naudassods netiek uzreiz samaksāts un novērsts pārkāpums, tiek aizturēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un par to tiek izsniegts attiecīgs dokuments. Savukārt Polijā transportlīdzeklis šādos gadījumos tiek nogādāts maksas stāvlaukumā, par ko maksā pārkāpējs. Ja transportlīdzeklis 30 dienu laikā, skaitot no soda uzlikšanas dienas, netiek izņemts no stāvlaukuma, tas tiek izsolīts, bet, ja transportlīdzeklis tā defektu dēļ netiek izņemts no stāvlaukuma sešu mēnešu laikā, tas tiek uzskatīts par pamestu un nonāk valsts īpašumā.
Vācijā papildus garantijas naudai no ārvalsts pārvadātājiem tiek iekasēta maksa par procedūru, kā arī 5% no iespējamās soda naudas summas, kas sasniedz vismaz 20 eiro jeb 14 latus.