Klintons esot kļuvis par ASV prezidentu tikai tāpēc, ka pirms vēlēšanām braukājis pa valsti un apgalvojis, ka izprot vēlētāju problēmas un tās risinās. Nekādas konkrētas ekonomiskās programmas Klintonam pirms vēlēšanām nebija, apgalvoja Misūrī universitātes ekonomikas profesors Maikls Hadsons.
Pēc viņa domām, līdzīgi pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām ir jārīkojas arī SC, lai vēlētāji noticētu, ka viņi spēj atrisināt valsts ekonomiskās problēmas.
Ārvalstu eksperti pauda pārliecību, ka ir jāsamazina nodokļi, kurus maksā darba devēji un darba ņēmēji, bet galvenais uzsvars ir jāliek uz zemes nodokli, kas patlaban ir mazāks par 1% no zemes vērtības.
Tādējādi ārzemju bankas, kuras ir pārņēmušas lielus zemes īpašniekus, kā arī ārzemnieki, kuri pa lēto ir iegādājušies zemi Latvijā, būšot spiesti maksāt lielus nodokļus un būtiski papildināt valsts budžetu.
Tiesa, šim ierosinājumam iebilda ekonomists Aleksandrs Gapoņenko, kurš pauda viedokli, ka zemes nodokli varētu palielināt 2-3 reizes, bet, ja tas tiks palielināts, piemēram, 20 reizes, to nevarēs iekasēt, jo zemes īpašniekiem nav naudas tik lieliem maksājumiem.
Gapoņenko, kurš tiek minēts kā SC kandidāts ekonomikas ministra amatam, pauda viedokli, ka Latvijas ekonomiskajā krīzē ir vainojami oligarhi, kuri saņem milzīgu peļņu, bet neinvestē to ekonomikas attīstībā. Oligarhiem arī piederot savas partijas - Tautas partija, LPP/LC un "Vienotība", un tas neļaujot mainīt ekonomisko sistēmu.
Pēc Gapoņenko teiktā, valsts ekonomisko situāciju var uzlabot, palielinot nodokļus oligarhiem un samazinot algas birokrātiem.
Gapoņenko nāca klajā ar paziņojumu, ka Starptautisko Valūtas fondu ASV izmantojot kā instrumentu, lai turētu atkarībā Latviju, tāpēc esot jāmeklē sabiedrotie Eiropas Savienībā (ES) cīņā pret ASV.
Gapoņenko arī norādīja, ka ekonomiku Latvijā ietekmē etniskais konflikts starp krieviem un latviešiem. Pusei krievu neesot Latvijas pilsonības, tāpēc tās valdību viņi neuzskata par savu valdību un cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Šajā gadījumā Gapoņenko aicināja lūgt palīgā ES un ASV, lai mainītu šo situāciju. Viņš arī uzskata, ka SC ir vienīgais, kas mēģina harmonizēt Latvijas nāciju.
Runājot par ārvalstu speciālistu sagatavoto programmu "Atjaunotā Latvija 2010", kuru sagatavojuši ārvalstu eksperti, bijušais "Hipotēku un zemes bankas" vadītājs Inesis Feiferis atzina, ka tā "nerada iespaidu, ka būs noderīga nākamajiem lēmējiem un ministriem". Feiferis atzina, ka analīze ir laba, bet "cilvēki grib saprast, ne dziļi rakties ekonomiskajās problēmās". Feiferis arī norādīja, ka Valsts prezidenta izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija ir jau izstrādājusi dzīves kvalitātes līmeņa standartus, kas jāņem vērā arī, realizējot SC iecerēto pāreju no neoliberālās uz sociāli atbildīgu ekonomikas paradigmu.
Izstrādātajā programmā ārvalstu eksperti uzsver, ka arī bankām, kas vieglprātīgi izsniedza hipotekāros kredītus, ir jāuzņemas par tiem daļa atbildības. Ārvalstu eksperti uzskata, ka visi kredīti un parādsaistības ir no jauna denominējamas vietējā valūtā, bankām parādnieka bankrota gadījumā jāļauj ekspropriēt tikai pašu mājokli. Bankai, kura veic īpašuma atsavināšanu, to ir jānodod izsolei mēneša laikā, lai pārdotu par tirgus cenu. Pašreizējiem iemītniekiem, kuri nav spējuši nomaksāt parādu, ir tiesības iegādāties šo īpašumu. Savukārt valdība varētu izveidot banku, kas aizdotu personai, kas dzīvo šajā mājokli, līdzekļus tā iegādei. Pašreizējās cenās jaunā hipotēka varētu būt 30% no esošā parāda.
Savukārt Feiferis atgādināja, ka bankas ir ne tikai kredītu izsniedzējas, tajās ir arī noguldītāji, kuri diez vai būs priecīgi, ja nevarēs saņemt atpakaļ savu noguldīto naudu.
Pēc Feifera sniegtās informācijas, pagājušā gada beigās mājokļu kredītu kopējā summa bija 5 miljardi latu un tos bija ņēmuši 150 000 mājsaimniecību, tātad hipotekāro kredītu problēma bija aktuāla apmēram 400 000 cilvēku. Feiferis arī norādīja, ka apmēram 60% Latvijas banku sektora atrodas skandināvu kontrolē. Tas esot bīstami. Vācijā un Krievijā, piemēram, valsts kontrolē ārvalstu kapitāla īpatsvaru savā banku sektorā. Pēc Feifera teiktā, Nacionālajai drošības padomei jau sen bija jāapspriež šis jautājums, jo lielais ārvalstu kapitāla īpatsvars banku sistēmā neļauj Latvijai līdz galam realizēt savu valstisko suverenitāti.
Feiferis arī atbalsta tāda likuma pieņemšanu, kas noteiktu, ka piedziņu var vērst tikai uz ieķīlāto īpašumu.
Konferencē tika daudzas reizes minēta Honkonga, par kādu SC ārvalstu eksperti rosina pārvērst arī Latviju. Tur zemes nodoklis esot pieaudzis desmitām reižu un kļuvis par valsts budžeta galveno ieņēmumu avotu, bet iedzīvotāju skaits no 450 000 esot pieaudzis līdz 6 miljoniem.
Konferences dalībnieks Ēriks Didrihsons norādīja, ka Latvijas valdībai patlaban nepieder ne nauda, kas ir ārzemju banku īpašums, ne ražošana, kas atrodas privātās rokās. Tomēr rudenī pēc 10.Saeimas vēlēšanām, kurās SC gatavojas uzvarēt, viss mainīšoties.