Arvien vairāk Latvijas skolu izvēlas formas tērpus

ho

Kad viena būs nopirkusi formu veikalā tuvu pašizmaksai, bet otra uzšuvusi pie modes mākslinieka tā kā piestāv un labi izskatās, atkal visi kliegs par nevienlīdzību. Un pat, ja visi ies vienādi bezjēdzīgas, paliek taču vēl daudz lietu ar ko lielīties - telefoni, virsjakas, apavi, somas, rotas.... Kas gribēs izrādīties, atradīs ar ko. Vecāki tik ļoti mīl savus lolojumus, ka nepamana, kā ar viņiem brīžiem tiek manipulēts. Varbūt stāsts par to, kā citi ģērbjas un kādas firmas nēsā, cik bērniņš jūtas pazemots, patiesībā ir veids kā izspiest no vecākiem kāroto un pašam būt modes noteicējam klasē. Vecāki nošausminās par briesmīgo klases kolektīvu un dodas pie "Daiņa&Gata" iepirkties.

tirāka, kkadas šūšanas darbnīcas interešu lobbešana! iespējams (jā, iespējams) tas tērps maksā 100 Ls, bet diezvai izmaksās ar ir 100Ls, katrs grib strādāt ar peļņu, tāpēc, domāju par "atkatu" un "pareizas firmas" problēmu satāpsies visi skolnieku vecāki. "No formām esot daudzi ieguvumi — tās veicinot sociālo vienlīdzību un "vecākiem katru dienu nevajag klausīties — viena meitene atnāca ar tādu kleitu, man arī vajag..." - tas pilnīgas blēņas! tā pati meitene var atnākt un pastāstīt par savu jaunu kleitu, tāpēc raksta Ilonas Bergmanes teiktais ir tīra demagoģija. Un vēl, runājot par izmaksam utt. - interesanti, ka tā vienlidzība sitīs pa vecāku kabatam, kuriem pat nav iespēju nodrošināt bērnu ar, teiksim, Dressman vai citu apģerbu? 100Ls domāts gadā? bērns no 1. klases aug kā nenormāls, diez, pēc pat pusotra gada, drebes būs bērnam dērīgas.

Es vidusskolu beidzu 1956.gadā un vidusskolā gāju formā.nežēlojos,jo vienīgi izlaiduma vakarā daži turīgāku vecāku bērni bija uzģērbuši no labākas drānas šūtus uzvalkus(padomju laikā nebija praktisku iespēju greznoties ar drēbēm).Domāju, ka meitenēm ir grūtāk ar formu,jo viņas grib izskatīties skaistākas.Formas tērpus var šūdināt arī individuāli.Vēlams būtu formas tērpus veikalos pārdot par cenu tuvu pašizmaksai.

Ja ir formas tērpi, tad tiem noteikti jābūt mazgājamiem veļas mašīnā, praktiskiem vispār viegli kopjamiem. Atceros padomju laika zēnu uzvalciņus un meiteņu kleitiņas, tā bija īsta sodiba ar mazgāšanu un gludināšanu. Un tas viss nebūt tik labi neizskatījās.

Negribētu gan savu dēlu sūtīt skolā, kur kaut kādas skolas formas ir obligātas. Tas ir tāds postpadomju absurds - sākt skaidrot cik forma stomēr labas, disciplinējošas un sociāli nolīdzinošas. Līdzīgi ir ar daudzām citām lietām - piem. Latvijas kultūrā - pēdējo 17 gadu laikā nekādu patiesi jaunu ideju nav radies gandrīz nevienā nozarē. Tāpēc arī daudziem latviešiem sāk likties, ka nebija jau tie padomju laiki nemaz tik slikti, bija jau taču tik daudz jauku un labu lietu.

Pedagogam jāprot pašam ar cieņu izturēties pret ikvienu skolēnu un jāspēj ieaudzināt to bērnos. Uniformēta skola, tāpat kā uniformēta sabiedrība nav izeja sociālo problēmu risināšanai. Formas nespēj dot bērniem ilūziju, ka visi vienādi (un vai tas vajadzīgs?). Bērni ir jāaudzina ar pašcieņu dzīvot dzīvot sabiedrībā, kurā ir ļoti dažādi cilvēki.

Tai formu būšanai ir viens liels mīnuss - maz ir to bērnu, kam tās patiešām labi izskatās un der kā uzlietas. Vairums tajās izskatās bomzīgi - uz tievajiem karājas kā uz pakaramā, jakas par platu, piedurknes par īsu, bikšu staras plandās ap tievajiem stilbiem, dibeni nošļukuši. Dūšīgie atkal iespīlējušies tā, ka rokas nevar ne pacelt, ne pastiept, svārki uz apaļā punča komiski raujas uz augšu. Izaugs lieli un taisnā ceļā varēs doties uz drosmīgajām pārvērtībām, jo 12 gadu garumā būs pieraduši, ka izskatīties klamzīgi ir normāli.

Redzot, ka skolu direktores (arī šeit rakstā minētā - tā, kura skolā cīnoties par lietišķo stilu:D) pašas staigā puķainās kleitās vai sarafānos, atliek vien grūši nopūsties vai skaļi pasmieties.

Ādažu vidusskolas formas arī nemaz nav tik lētas. Par zēna biksēm, polo kreklu un džemperi samaksājam 40 LVL. Pagaidām nav bijusi vajdzība mazgāt, tādēļ grūti spriest, cik daudz kārtas būs vajadzīgas un kā tās kalpo. Jūtams labums ir, ka pēc skolas atnākot mājās pārģērbšanās notiek UZREIZ. Kad nebija formas zaķītim bija grūti saprast, kādēļ jāpārģērbjas.un vai viņš jau ir pārģērbies...

"Cits apģērbs neveicina radošā potenciāla attīstību, jo cilvēks tad ļoti brīvi jūtas un viņam negribas neko skolā darīt," skaidro Gaļina Voiteka. ---- Šis un daži komentāri apstiprināja manas aizdomas, ka par skolas formām ir vien dīvainīši, vecmeitas un skolu direktores "ar putniem", kurām formu šūšanas firmas atmetīs procentus par pakalpību. Var gadīties, ka meitenes ar drēbēm sacenšas, bet džekiem (7. un 8.klase) tādas stulbības nav nācies novērot. Un apģērbs normālam bērnam-jaunietim vajadzīgs ērts - tāds, kurā var pēc skolas doties arī uz citām aktivitātēm (mūzikas, sporta), futeni uzspēlēt vai kokā uzkāpt. Saprotu, ka padomju laikā bija ideāls audzināt visus par pielaizītiem part. un komjaunatnes beņķu deldētājiem arestantu tipa drēbēs, bet mūsdienās tas ir absurdi. P.S.rakstam pievienotajā foto redzamās formas izskatās kā no humpalām, ja skolas direktors par tādām grib 100 Ls, tad atmetiens viņam ir vismaz 50%

Vai tad mobiļņiki arī tagad visiem vienādi? Un vai mazturīgie vecāki formu pērk humpalās?

Apsveicami, ka MANĀ skolā IR skolas formas!!! jo jau bija piegriezies klausīties "biezo" dauņu atņirdzienā atkārtio žokli pret mazturīgiem bērniem, kuru vecāki spējīgi iepirkties tikai humpalu veikalos...Tagad SKOLAS forma nodrošina apģērbu SKOLAI 9 mēnešiem - un nu "biezo" dauņi apjukuši, jo līdz šim bija skolā zīmējušies ar krutām šmotkā un jauniem mobiļņikiem , bet paurī tukšpadsmit...

nu beidzot viens prātīgs vārds :D + personīgas pieredzes atspoguļojums, nevis tie kliedzēji, kam vispār nav priekšstata par lietas būtību, kas muld par bērnu domāšanas nolīdzināšanu u.t.t.

Nedomāju,ka skolas forma var risināt sabiedrības noslāņošanās problēmas - lai bezkaunīgi zīmētos, pietiek ar virsdrēbēm, apaviem, zeķēm, somām, pat krāsainiem zīmuļiem un dzēšgumijām, utt,utt...