Kongresu plānojot, tas, dabiski, vēl nebija zināms, un par jaunas valdības aprisēm kongresā runāja diezgan maz. Par to, ka partija vēl nav tā īsti "sagremojusi" jauno svarīgo ziņu, liecina fakts, ka pēc valdes vēlēšanu iznākuma paziņošanas (tas notika debašu laikā) debates neturpinājās — neviens no atlikušajiem septiņiem runātājiem nevēlējās kāpt tribīnē.
Pēc garāka pārtraukuma JL no lielajā politikā pieciestas partijas kļuvusi par līderiBija atskats uz pagājušo gadu, kas JL nebija no vieglajiem: opozīcijas sols Saeimā, partijas šķelšanās (cepuri pacēla puse valdes), ārkārtas kongress un ne visai skaidras nākotnes izredzes. Pirms gada bija krīze partijā, kas gan tika noliegts, tagad — valstī, turklāt katastrofāli dziļa. Dombrovska vārdiem runājot, valsts ir uz bankrota sliekšņa.
JL ir pieņēmis izaicinājumu — veidot un vadīt valdību, un no šīs valdības darba ir atkarīga valsts un, protams, arī partijas nākotne. Ja darbs nesekmēsies, nekādas nozīmes nebūs ne pašvaldību, ne EP vēlēšanu rezultātiem, pat tad, ja tie būs spoži.
Kongress noritēja, paturot prātā šo virsuzdevumu. Citos apstākļos koalīcijas partijas un valdība droši vien saņemtu krietni lielāku kritikas devu, taču sestdien runātāji bija piesardzīgāki — JL Saeimā ir tikai 14 deputātu vietas, un topošās koalīcijas aprises ir jau iezīmējušās. Kuluāros tika minēts, ka jaunajā koalīcijā diezin vai atradīsies vieta LPP/LC, taču tam nav nekāda sakara ar gaidāmo JL priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas startu Rīgas domes vēlēšanās, kurās cīņā par mēra amatu viens no viņas sāncenšiem būs LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers. JL jau iepriekš tika nosaucis virzīšanai uz jauno valdību nevēlamos politiķus — tagadējo satiksmes ministru Šleseru un finanšu ministru Ati Slakteri (TP). LPP/LC Saeimā ir tikai desmit mandātu, taču bez TP (21 deputāts) jaunu koalīciju neizveidot. Par piesardzību, nevēlēšanos nākamajiem koalīcijas partneriem dot ieganstu uzmest lūpu, liecināja arī JL Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa aicinājums noteikt moratoriju "politiskajiem kašķiem". Kaut kas līdzīgs, starp citu, ir noticis Ukrainā, kura dzīvo gada beigās gaidāmo prezidenta vēlēšanu ritmā.
Jāteic, ka Slakteris bija bezmaz vai vienīgais aktīvais politiķis, kura vārds kongresā tika izcelts īpaši — saistībā ar "slaveno" interviju, kas Latvijas tēlam, kā izrādās, nodarījusi lielāku kaitējumu, nekā pie mums pieņemts uzskatīt. EP deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš minēja pavisam svaigu publikāciju Economist, kas sākas ar citātu no Slaktera intervijas un kurā par Latviju runāts bezmaz kā par bezcerīgu nomali.
Ja valstī ir pamatīga ekonomiskā krīze, tā vairāk vai mazāk skar visus iedzīvotāju slāņus, taču parasti krīzes smagums visvairāk gulstas uz kādu noteiktu slāni. Kongresā kļuva galīgi skaidrs, kurš būs tas slānis, uz kura rēķina galvenokārt tiks meklēti budžeta cauruma aizlāpīšanai nepieciešamie 700 miljoni latu. Šis slānis JL skatījumā būs ierēdniecība: aptuveni 20% valsts budžeta "aprij" valsts pārvalde, un to droši vien var padarīt kompaktāku un efektīvāku. Pret to, iespējams, varētu iebilst nākamie koalīcijas partneri, taču tad ir jābūt alternatīvam piedāvājumam, un diezin vai kādam celsies roka, piemēram, samazināt pensijas un pabalstus.
Pavisam neilgā laika posmā varējām vērot divus visai atšķirīgus JL — pirms un pēc Valda Dombrovska nominēšanas valdības vadītāja amatam. Pirms — darba kārtībā bija "pagaidu valdība" un Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kongresā neko no tā pat nepieminēja, un tam ir loģisks pamats.
Līdz pavasarim dzīvojām ar apziņu, ka "ir ziepes un var izrādīties vēl lielākas". Cik lielas tās ir patiesībā, no demisionējušās valdības aktivitātēm publiskajā telpā nebija īsti skaidrs. Dombrovskis laikam gan ir pirmais, kas nepārprotami pateicis, ka šie pavisam konkrētie 700 miljoni, kas jāatrod budžetā, ir izdzīvošanas priekšnoteikums. Ja tos neietaupīsim, nākamo ārzemju aizdevumu vienkārši nebūs.
Bija tāda viegla disonanse starp kongresa delegātu pārsvarā smaidīgajām sejām un vairumā saturiski padrūmajām runām, kas skanēja tribīnē. Taču tas ir saprotami: pēc garāka pārtraukuma JL no lielajā politikā pieciestas partijas kļuvusi par līderi. Līderi, kas pieņēmis izaicinājumu un, kā parādīja kongress, apzinās, ka uzņēmies risku.
Valdības veidošana — ar to jātiek galā iespējami ātri — JL būs nopietns pārbaudījums, ja paturam prātā valsts ekonomikas reālo stāvokli. Tomēr ne tikai JL vien, tas pats sakāms par visām politiskajām partijām, kas ir gatavas iesaistīties jaunajā koalīcijā.