Askolds Rodins: Bārenīte Lāčplēša diena

Par ko vēstures skolotāji algu saņem?

Ja viens liecinieks ir redzējis to, ko neviens cits nav redzējis, tur vairs nekas nav jāpierāda. Un vispār, nebūtu labi nolaist vēsturi līdz līmenim, kad katrs dod ārā visu, kas ienāk prātā, bet patiesības noskaidrošanu aizstāj "ē, pacan, ti meņa ņe uvažaješ!"

Iespējamo kāpēc-kādam-bija-vajadzība-melot varbūtību apskatīšana ir neproduktīva. Runa ir par faktiem - bija vai nē. Faktus pārbauda, apskatot visu esošo informāciju un ja viens autors acīmredzami krīt ārā no kopskata, tad secinājumi viennozīmīgi.

Ārpus PSRS arī laikam zināja, ka ir saglabājušies ticīgie - kur lai viņi tā uzreiz pazustu? Tam gan nav nekāda sakara ar iespējamo baznīcas legalitāti PSRS, par kuru te ir runa. Bet ko darīt, ja ir divas viena otru izslēdzošas aculiecinieku liecības? Ticēt vienam (kuram?) vai vispār nevienam un kā noteikt, kuram ticēt un kuram nē? Mest kauliņus? :D

Neticēšana aculieciniekam ir tā apsūdzība melos, kas jāpierāda.

Dati bija nepieciešami ārpus PSRS un es nebiju vienīgais, kas to darīja. Un Jūs pat nenojaušiet cik atsaucīgi bija cilvēki piecdesmitajos gados, jo laikam vēl nebija pilnīgi zaudējuši cerības. Man ir radies iespaids, ka Jūs ekspluatējiet pieņēmumus, bet es esmu klātbūtnes liecinieks. Vienīgais smieklīgais aspekts: "Kāpēc gan man būtu vajadzība melot? ". Bet Jūs stūrgalvīgi to apgalvojiet, un tā zaudējiet iespēju izglītoties. Bet nu gan pietiks.

Ja šī patiesība dzīvo neatkarīgi no datiem un faktiem, tad tā nav patiesība, bet iedomas. Ja KATRS KARA DALĪBNIEKS ir redzējis mācītāju, tātad šie mācītāji bija bezmaz vai štata amatos PSRS armijā. Gaigals NO VĀCU PUSES nevarēja redzēt, kas tieši notiek padomju ierakumos (ja vien viņš nav filmējis ROA vai tamlīdzīgas vienības savējo t.i. vācu pusē, kur mācītāji varēja gan būt, un pat pareizticīgie). Par aptaujām - ja tādas netika izdarītas presē (vismaz es neesmu redzējis), tad varēja būt tikai valdības dienestu dokumentos (noskaidrot ticīgo skaitu būtu viegli, tāpat kā aktīvo baznīcā gājēju skaitu) bet tie būtu paredzēti šo dienestu iekšējai lietošanai un vidusmēra padomju pilsonis neko par tādiem nezinātu. "Jūsu aptaujas", ja jūs tādas izdarījāt paši uz savu roku, varēja aptvert ļoti mazu cilvēku skaitu (radi, draugi, paziņas) un tātad ne par ko neliecina - un atkal, kurš PSRS laikos ielaistos sarunās ar svešinieku par ticības lietām? Vēsture ir tāds priekšmets, kur nepārbaudītu informāciju nedrīkst pieņemt kā patiesību un tā nav zaimošana, to nosaka pats priekšmeta raksturs :D

Jums man nav jāpiekrīt, jo nemaz tik vientuļš neesiet. Man nav nekas Jums jāpierāda, jo patiesība dzīvo pati par sevi un ir neatkarīga. Man varētu vienīgi būt lūgums, bet tas arī nav nemaz tik svarīgi, komentējot manis rakstīto , nesagroziet manus tekstus. Piem. ES NEEESMU 'PIEMINĒJIS KAPELANUS, KĀ JŪS u.t.t. Atkārtošu, to es tikai lūdzu. Un vēl viens lūgums, ja negribit smago zaimotāja nastu, bet man , nez kāpēc neticiet, tad , vai nu nesakiet neko, vai pārbaudiet. Pameklējiet Gaigala filmēto un Jums kļūs kauns, tam es ticu, jo Jūs atstājiet godīga cilvēka iespaidu, kaut vai ar savu dedzību. Bet par aptaujām Jums atkal sametās šķībi, mūsu aptaujas nebija paredzētas padomju presei.

Manā laikā armijā bija tā - visas ticības lietas tikai no dienesta brīvajā laikā un arī tikai tad ja komandieri neredz. Kaut gan tā ticība drīzāk izpaudās kā masveida pielopēšanās uz lieldienām (runa ir par civilajiem padomju armijas kalpotājiem un virsnieku ģimenē, obligātajam dienestam bija vēl grūtāk - nu kā tu kazarmā ticību apliecināsi?). Puiši no Vidusāzijas gan neslēpa, ka ir musulmaņi - nekādi vahabīti jau nebija un mācēja ticību savienot ar sīkajiem grēciņiem, kas dara dzīvi jautrāku. Bet visas runas par islamu notika tur, kur komandiera vietnieks politiskajos jautājumos nebija klāt.

Nostradams rakstīja ar, ui cik daudz rakstīja :D Tātad: versija par atsevišķiem mācītājiem pieņemta zināšanai un tiks pārbaudīta, nu neticu Senajam uz vārda. Sameklēt "karojušo padomju pusē" gan šajos laikos ir pagrūti, jo runa ir par 2. pasaules karu, nevis Afganistānu - un es šaubos, ka KATRS no viņiem ir NOTEIKTI redzējis mācītāju. Jau vienojāmies, ka kapelānu PSRS armijā tomēr nebija! Staigāt PA BRUSTVĒRU t.i. to zemes valnīti, ko uzmet ierakumam priekšā, var vai nu galīgs idioc, vai Dunkans Makleods - supostāts taču šaus! Staigāt var tikai pa ierakumu (nebāžot ārā galvu - snaiperis neguļ un viņam, snaiperiom, arī nav pienākuma pētīt, vai mērķim galvā ir papaha vai mācītāja galvassega, kā redz galvu, tā šauj) vai to svētīšanu izdarīt tālāk no frontes līnijas, vietā, līdz kurai neviena feldhaubice nevelk. Un ko par to visu teica biedri komisāri, kurus gan atcēla no komandēšanas, bet ne no ietekmes ideoloģiskajos jautājumos? Ko par to teica pretizlūkošana Smerš un citi ļoti jauki cilvēki? Gaigals no vācu puses maz ko varēja nofilmēt, labākajā gadījumā kaut kādas galvas otros ierakumos (un arī apšaubāms, ka tauta masveidā slaistījās ārā no ierakumiem, snaiperis neguļ!) Par sabiedrības aptaujām - jautājums būs atrisināts, ja uzzināsim, kur tādas ir atrodamas. Katram bija zināms, ka arī PSRS ir ticīgie, un anketās vai kara komisariātā tāds jautājums bija, bet aptaujas padomju presē "kam jūs ticat?" laikam tomēr nerīkoja. Ne Gailis, ne Poseļskis nav klāt un nevar apstiprināt, mums ir darīšana tikai ar Senā atstāstījumu. Bet tam uz vārda atļaušos neticēt, jau paskaidroju kāpēc. Un ne katrās padomju bērēs bija mācītājs. Arī tagad nav. Starp citu, vienam manam radiniekam, kurš tiešām bija ticīgs un gāja baznīcā (un daudzo gadu dēļ tika likts mierā no režīma puses) nevarējām uz akmens uzrakstīt "Dusi saldi Dieva mierā". Bet daži te stāstīs par kapelāniem PSRS armijā un varas iestāžu bezspēcību pret reliģiju. Bez senuma vēl ir zināms komentāru saturs, kurš vedina uz šādām tādām pārdomām.

Nostradamus bija gaišreģis, nevis poligrāfs. Man nemaz nav tik svarīgi Jums kaut ko pierādīt, jo , kā liecina Jūsu izteicieni, Jums to nemaz negribas. Jūsu vājību uz militārām būšanam ir sen pamanīta, bet tas jau nekas. Tā bieži gadās ar ... Nu labi, nav jau svarīgi ar ko un kādiem. Es rakstīju pajautājiet karavīriem, kas karoja PSRS pusē. Liecinieks ir līdzvērtīgs dokumentam. Ja pārpildīta baznīca, kā parasti notika ziemassvētkos bet pareizticīgiem vēl lieldienās. Katoļiem un citiem ;lieldienās ne tik daudz, nav sabiedrība kur publiski lasa evaņ'ģēliju, tad Jums taisnība. Ak tā, bēres ar daudziem bēriniekiem arī nav sabiedrība. Un dievkalpojumi svecīšu dienā arī nē. Pat dabas katastrofu un citu nelaimēs, publiski aizlūgumi par bojā gājušiem arī nē. Laikam esmu ko saputrojis, Černobiļā nekas tamlīdzīgs nenotika un pēc Taškentas zemestrīces, kaut maz par to varēja presē uzzināt, arī nē. Palasiet ko esmu rakstījis un neatradīsiet, ka runa par dievkalpojumiem frontē. Bet atrodiet tā laika frontes hkinohronikas, un noteikti atradīsiet kadrus kur mācītājs staigājot pa brustvēru ar vīraku un citiem atribūtiem svētī karavīrus. Bija tāds operators Gailis, kas to pats bija filmējis un citi ko pazinu, frontes operators Poseļskis, kam nebija nekādas vajadzības fantazēt. Bija tāds Gaigals, kas filmēja vācu pusē, starp citu viņš bija filmējis Musolini atbrīvošanu. Arī tas ir stāstījis par šādiem gadījumiem. Bet viens no maniem pienāklumiem 60 to - 90 gadiem bija tieši sabiedrības aptaujas. Padomājiet loģiski, kāpēc gan man vajadzētu liet čugunu. Vienīgais ko Jūs par mani ziniet ir mans senums, bet pārējais neprovocē melošanuBet Jums es stāstu savu viedokli pārliecības, ka esiet godīgs, arī savos maldos.

Tātad kapelānu tomēr nebija. Tas, ka Staļins mīkstināja savu politiku pret tradicionālajām krievu vērtībām, ir vispār zināms, bet tas nenozīmē baznīcas legalizāciju PSRS. Kā saka krievi, nejauciet to tur ar šito te :D Par tiem vācu pusē karojošajiem ir kādi aptauju dati vai kārtējais nekontrolētais fantāzijas lidojums? Bez smagās artilērijas eksistē vēl tāds mazs, bet riebīgs verķītis kā 50 mm mīnmetējs, to arī neaizmirsīsim. Un eksistē tāds riebīgs svina pikucis ar kodēto nosaukumu "nomaldījusies lode", kas trāpa labāk par snaiperi. Nu nebija kara laikā dievkalpojumu pamieru. Jums ir jūtama vēlēšanās visu pārnest uz personālijām, es pajautāju, kā vācieši no savas puses varēja apturēt uguni uz dievkalpojuma laiku, atbildes vietā dabūju spriedelējumus par personālijām. Nav smuki! Aktīvu ticīgo bija maz, un vispār PSRS neizdarīja tādas aptaujas, vai esi ticīgs un ja esi tad cik aktīvi. Tā ticība pastāvēja apslēptā formā - mājās vari atzīmēt lieldienas vai ziemsvētkus (ne obligāti reliģisdkos), bet sabiedrībā neviens evaņģēliju nelasīja. Līdz šim nekādus dokumentus par gaidāmo/solīto Latvijas atjaunošanu neesmu redzējis, bet Senajam uz vārda neticēšu. Jo viņam ir vājība liet čugunu un es neesmu Nostradamuss, lai minētu, vai šoreiz viņš to dara vai nē.

Visi nav idioti, bet daudz gan...Es neesmu teicias, ka sarkanarmijā bija kapelāni, bet stāstījis to ko zin kara dalībnieki. Un redzējis Bulduru kino arhivā,. Sevišķi par notikumiem Staļingradas kaujās. Mācītāji patiešām neslēpās, es jau arī nerakstu , ka neviens necieta nejauši. Bet cik zināms no vācu pusē karojošiem, tie nekad mērķtiecīgi nešāva , redzot .Protams ka smagā artilērija ir kaut kas cits. Jums ļoti patīk paspriedelēt par kara un ieroču lietām, bet jūtams, ka pats nekad neesiet nevienā karadarbībā piedalījies. Ticīgie nebija vēl esošie. To bija ļoti daudz. Un pajautājiet ko solīja Maskavas kauju dalībniekiekiem, par Latviju.

Kādas var būt "instrukcijas nevērsties pret ticīgajiem", ja pret viņiem vēršas valsts TV, radio un prese? Bija ieteikums "kulta vietās izturēties tā, lai neaizskartu ticīgo jūtas" - bet tas ir pieklājības, ne politikas jautājums, komunisti vienkārši piecieta vēl esošos ticīgos. Bet propaganda ar viņiem neceremonējās. Zvejsalnieka "Zaudētos gadus" atgādināt? Bet brālis Teodors no padomju "Zvenjieka dēla" versijas? Visādas karikatūras par eņģelīšu un velniņu tēmu arī turpat, ne visas tās var attiecināt uz ateistisko propagandu, bet lielu daļu.

Kaut kā neredzu šīs zināšanas, ja jau tiek apgalvots, ka dievkalpojumi bija legāli un reliģija PSRS netika apkarota. Vēl viens jaunums ir kapelāni PSRS armijā, uz kuriem pat vācieši neesot šāvuši. Nez kādā veidā vāciešiem tika paziņots, ka ierakumā atrodas kapelāns un tagad šaut nedrīkst? Sevišķi ņemot vērā to, ka aiz ierakumiem atrodas artilēristi, kas paši nemaz neredz, ko apšauda, bet gaisā ir lidotāji, no kuriem nevar prasīt, lai viņi skatītos un šķirotu mērķus, kurš kapelāns, kurš sarkanarmietis. PSRS reliģija netika atzīta pat pēcstaļina periodā un tika apkarota. Padomju cilvēks jau no bērnības tika apgādāts ar ateistisko literatūru - JŪS to nezināt un JŪS nestrīdieties ar tiem kas zin. Nevajag visus pārējos uzskatīt par "aprobežotiem idiotiem", jo var gadīties, ka pats nonākat šajā lomā. Visi komunistiskās aģitācijas paraudziņi, ko man gadījies redzēt, ir komunistiskā garā, un pēc Baigā gada jau bija skaidrs, ka nekāda LR netiks atjaunota. Tas būtu nenopietni, ja komunisti pēkšņi sāktu tēlot latviešu, pie tam nacionālistu, draugus. Un kāda jēga komunistiem audzēt nacionālistisku opozīciju, ar kuru taču pašiem būs jākaro, otrreiz ienākot Latvijā? Es runāju par to pašu nostāju, kuru noliegt nav iespējams. Un es varu izlasīt šo cilvēku komentārus un izdarīt no tiem secinājumus. Liegšanās te nelīdz. Papildinu savu kolekciju ar apgalvojumu, ka sarkanarmijā bija kapelāni un laikā, kad viņi atradās frontē, tika izsludināts ieroču pamiers, ko vācieši vienmēr ievēroja.